Kādēļ, piemēram, distances kreditēšanas līderis 4finance atsaka septiņiem no desmit kredītu pieteikumu? Patērētāju maksātspējas kvalitatīva vērtēšana ir distances kreditēšanas nozares stūrakmens. Ja tā netiktu veikta, nozare nespētu nodrošināt pieprasījumu un nespētu atgūt ieguldīto naudu.
Tā kā nebanku kreditēšanas nozares specifika faktiski izslēdz klātienes tikšanos ar klientu, klientu neklātienes identifikācijā tiek izmantoti dažādi tehnoloģiskie risinājumi, kredīta piešķiršana un klienta maksātspējas vērtēšana notiek attālināti, nozares biznesa rentabilitāte balstās uz arvien rūpīgāku klientu pārbaudi. Klientu maksātspēja tiek pārbaudīta visos gadījumos, arī tad, ja klients vēlas aizņemties tikai 1 eiro. Lai to paveiktu, izmantojam tūkstošiem faktoru un mūsdienīgas "lielo datu" tehnoloģijas, lai nodrošinātu aizdevumu izsniegšanu tādiem klientiem, kuri spēs tos atmaksāt.Neviena kredītdevēja interesēs nav izsniegt aizdevumus klientiem, kuri tos nespēs atmaksāt. Šajā rakstā detalizēti izskaidrosim, kā ikdienā notiek klientu neklātienes identifikācija un maksātspējas vērtēšanas process, un uz kādām mūsdienu tehnoloģijām tas ir balstīts.
Daudzpakāpju pārbaude
Lai pieteiktos distances kredītam, klientam ir jāaizpilda pieteikuma anketa, sniedzot pamatinformāciju par sevi - vārds, uzvārds, personas kods, e-pasta adrese, tālruņa numurs, kā arī jānorāda oficiālo ienākumu un potenciālo izdevumu apmērs. Neatkarīgi no aizdevuma summas nebanku kredītdevēji nepaļaujas tikai uz patērētāja sniegto informāciju, bet izmanto daudzpakāpju maksātspējas pārbaudi.
Sākotnēji tiek pārbaudīta klienta norādītā informācija – piemēram, personas kods palīdz kredītdevējiem atsijāt jauniešus, kuriem aizdevumu izsniegt ir aizliegts vai pārbaudīt norādīto ienākumu un izdevumu attiecību un atbilstību iekšējās datubāzēs.
Pēc tam tiek veikta klienta parādsaistību pārbaude ārējās parādvēstures datubāzēs.Šobrīd LAFPA biedri savstarpēji apmainās ar pašu uzkrātiem datiem par patērētāju parādsaistībām, izmantojot kredītinformācijas biroja starpniecību.
Klienta pieteikuma izskatīšanas procesā, analizējot noteiktu kritēriju kopumu, tiek veikta pārbaude, vai darījumam nav krāpnieciska darījuma pazīmes. Piemēram, vairāki klienti īsā laika posmā piesakās aizņēmumam no vienas un tās pašas ierīces – uzkrātā pieredze liecina, ka šādā gadījumā aizdevumam ir paaugstināts krāpniecības risks. Turklāt nebanku kredītdevējiem ir uzkrāti apjomīgi statistikas dati par to, kādas e-pasta adreses izmanto krāpnieki. Pēc ierīces IP adreses, kuru klients izmanto pieteikuma anketas aizpildīšanai tiek noteikta valsts, no kuras tiek sūtīts pieteikums. Piemēram, pieteikumu saņemšana no Senegālas vai Nigērijas būs aizdomīga un liks uzdot papildus jautājumus, jo lielākoties nebanku kredītdevēji strādā tikai ar rezidentiem.
Papildus tam kredīta devēji ārkārtīgi rūpīgi izvērtē potenciālo klientu maksātspēju, izmantojot skoringa metodes un kredīta devēju izstrādātas vērtēšanas sistēmas. Balstoties uz veikto datu analīzi, tiek izveidots klientu raksturojošo pazīmju kopums, pēc kurām tiek aprēķināts noteikts punktu skaits atbilstoši pazīmju/īpašību vērtībām. Apkopojot informāciju par modelī iekļautajām pazīmēm tiek noteikts kopējais klienta kredītriska novērtējums. Atbilstoši apstiprinātajai kredītriska politikai kredīta devējs nosaka minimāli nepieciešamo punktu skaitu, lai klienta kredīta pieteikums tiktu apstiprināts
Uzņēmumu klientu maksātspējas pārbaudes sistēmas vērtē tūkstošiem dažādu kritēriju, kuri ļauj ne tikai ar augstu precizitāti noteikt klienta šī brīža finansiālo stāvokli, bet arī prognozēt, vai un kā tas varētu mainīties kredīta atmaksas laikā. Katra, no pirmā acu uzmetiena nenozīmīga detaļa, kredīta pieteikuma aizpildes procesā kredītdevējam ir nozīmīga klienta kredītreitinga un kopējā “digitālā nospieduma” veidošanā.
"Neatkarīgi no tā, vai klients aizņemas minimālo vai maksimālo summu, mēs visus vērtējam identiski – pēc līdz pat 4500 kritērijiem. Arī apdrošinātāji un bankas izmanto šo uz risku novērtēšanu balstīto pieeju, ko sauc par scoring jeb klienta padziļinātas izpētes modeli. Katrai pozīcijai, par ko iegūstam informāciju par klientu, tiek piešķirts noteikts punktu skaits, kas atspoguļo tās riska pakāpi. Šīs 4500 pozīcijas veido kopējo punktu skaitu, nosakot kredītņēmēja maksātspēju, kuru ņemot vērā, tiek pieņemts lēmums par kredīta pieteikumu. Pateicoties jaunākām tehnoloģijām, visu šo datu savākšana, apkopošana un analīze aizņem mazāk kā divas minūtes. Vidējais aizdevuma izsniegšanas laiks ir apmēram 3-4 minūtes,” stāsta “4finance Latvia” izpilddirektors Gvido Endlers.
Cīņa pret krāpniekiem
Katram uzņēmumam, kas aizdod naudu, neizbēgami jāsaskaras ar krāpniecības un apzinātas parādu nemaksāšanas riskiem. Analizējot kredītu nemaksātāju uzvedību, nebanku kredītdevēji ir identificējuši un uzkrājuši virkni pazīmju, kas liecina par darījuma krāpniecisko raksturu. Piemēram, lielas parādsaistības, bieža klienta profila pārbaude datubāzēs, ierīce, no kuras piesakās kredītam jau bijusi iesaistīta krāpnieciskā darījumā, e-pasta adreses nesakrīt ar personas vārdu utt.
Samazināt krāpniecības riskus palīdz dažādi jautājumi, kas tiek uzdoti pārbaudes telefona zvanu laikā. Sagatavoto jautājumu ir ļoti daudz un sistēma tos izvēlas pēc nejaušības principa, tādēļ situācija, kurā kāds varētu iemācīties visus kontroljautājumus ir neiespējama. "Šādai pārbaudes metodei ir ievērojami panākumi. Ja agrāk krāpniecības mēģinājumu skaits bija apmēram 100 mēnesī, tad, ieviešot manuālās pārbaudes un statistisko analīzi, šo gadījumu skaits samazinājies līdz aptuveni astoņiem gadījumiem mēnesī,” saka G. Endlers.
Taču ar to attīstība neapstājas un nākotnē plānots ieviest papildus tehnoloģiskos risinājumus ar mērķi samazināt iespējamās krāpniecības riskus.
Nozares specifikai atbilstošs regulējums
Tehnoloģiskais izrāviens ļauj integrēt nebanku kreditēšanas biznesā jaunākos risinājumus. Ja agrāk tikai retais uzņēmums varēja izmantot automatizētus risinājumus, tad šobrīd tas ir standarta nosacījums, lai konkurētspējīgi sniegtu šādus pakalpojumus. Līdz ar procesu automatizāciju klientu izvērtēšanas un kredīta izsniegšanas procesi ir ievērojami saīsinājušies, saglabājot augstu sniegto pakalpojumu kvalitāti. Pateicoties FinTech risinājumiem, nebanku kredītdevēji ir ieviesuši un nepārtraukti attīsta klientu izvērtēšanas modeļus, lai precīzi spētu paredzēt, vai klients atmaksās aizdevumu. LAFPA dati liecina, ka nebanku kreditēšanas sektorā kredīts tiek atteikts 69% jauno klientu, jo tie nespēj kvalificēties uzņēmumu noteiktajām maksātspējas prasībām.
Nebanku kreditēšanas jomā notiek nepārtraukta attīstība un normatīvajam regulējumam būtu jābūt tādam, lai to varētu piemērot jaunajām tehnoloģijām, kas ienāks tirgū, neveicot grozījumus katru reizi, kad industrijā parādīsies kāds jauns tehnoloģisks risinājums. Latvijas izaicinājums ir veidot tādas regulējuma prasības, kuras atbilstoši uz risku novērtējumu balstītu pieejas principu veicinātu ilgtspējīgu nozares attīstību.
Infografiku par "Kredīta pieteikuma izvērtēšanas procesu" iespējams aplūkot ŠEIT
