Tuvojoties vidusskolas beigām, katra jaunieša un viņa ģimenes priekšā ir izvēle - kur iet studēt tālāk, kādu augstākās izglītības programmu izvēlēties un kur meklēt finansējuma avotus gadījumā, ja neizdosies iekļūt budžeta vietā. Studiju maksa ir viens no aktuālākajiem studentu jautājumiem, kam nevajadzētu kļūt par šķērsli ceļā uz labu izglītību. Lai segtu studiju maksu vai iegūtu papildu līdzekļus dzīvošanai, studiju laikā iespējams pieteikties studiju un studējošo kredītam. Šis aizdevuma veids ļauj studentam pašam uzņemties atbildību par savām finansēm un var kalpot par papildus motivējošu faktoru neatlaidīgi mācīties un pabeigt studijas ar diplomu. Šajā rakstā pastāstīsim, kādus nosacījumus studiju un studējošo kredītiem piedāvā jaunā augstākās izglītības kreditēšanas sistēma.
Kas ir studiju un studējošā kredīts?
Studiju kredīts ir aizdevuma veids, kas izsniegts konkrētam mērķim - augstskolas mācību maksas segšanai. Uz to var pretendēt gan pilna, gan nepilna laika studenti. Piešķirtā aizdevuma summa tiek pārskaitīta uz izglītības iestādes bankas kontu. Kredītam ir salīdzinoši zemas procentu likmes (līdz 5% gadā), un tas jāsāk atmaksāt, sākot ar 12 mēnesi pēc studiju beigšanas. Ja studijas tiek pārtrauktas, kredītņēmējam par studiju kredītu ir jāmaksā pilnā procentu likme arī, ja tā pārsniedz 5%, sākot ar nākamo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas. Studiju kredītu vienlaikus var piešķirt vienas studiju programmas apguvei un tā apjoms nepārsniedz augstskolas noteikto maksu par studijām. Studiju kredītu var izsniegt secīgai augstākās izglītības apgūšanai no bakalaura līdz doktorantūras studijām, kredīta atmaksa tādā gadījumā tiek atlikta atbilstoši studiju beigu termiņam.
Savukārt studējošā kredīts ir līdzekļi studenta ikdienas vajadzībām studiju laikā. Uz to arī var pretendēt gan pilna, gan nepilna laika studenti. Atšķirībā no studiju kredīta, visa piešķirtā aizdevuma summa netiek izmaksāta uzreiz, bet gan pa daļām - reizi mēnesī. Vienas studiju programmas apgūšanas laikā vienlaikus var piešķirt vienu studējošā kredītu un tā apmērs vienam studējošajam mēnesī ir 350 euro. Par studējošo kredītu procenti jāsāk maksāt jau studiju laikā, nākamajā mēnesī pēc pirmās kredīta summas saņemšanas, bet pamatsumma jāsāk maksāt 11 mēnešus pēc studiju beigšanas. Studējošā kredītu var izsniegt atkārtoti tā paša studiju līmeņa programmas apgūšanai un secīgai turpmākai augstākās izglītības apgūšanai līdz pat doktorantūrai, taču šajā gadījumā studējošā kredīta atmaksa netiek atlikta.
Pēc studiju kredītiem mazs pieprasījums
2020. gada statistika liecina, ka studiju vai studējošā kredītu Latvijā izmanto aptuveni 10% studentu, kuri mācās maksas studiju programmās. 2019./2020. akadēmiskajā gadā par studijām kopumā maksāja 59% studējošo. Vidējā maģistra studiju maksa ir robežās no 1200 līdz 6000 eiro gadā, zemāka maksa ir bakalaura studiju programmās. Kaut gan vidējais maksājums par valsts galvotā kredīta atmaksu pēc studiju beigām ir ļoti demokrātisks - tikai aptuveni 25 eiro mēnesī, noslēgto kreditēšanas līgumu skaits pēdējos gados turpināja samazināties.
Līdzšinējā sistēma noteica, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, bija nepieciešams vēl viens galvotājs, ko daudziem studentiem bija grūti nodrošināt. Arī valsts galvotā kredīta iegūšana bija laikietilpīgs process, tāpēc studenti bija spiesti meklēt pagaidu finanšu risinājumus, kamēr kredīts tiek piešķirts, piemēram, savienojot studijas ar pilnas slodzes darbu vai izmantojot citus aizņēmumus.
Būtisks trūkums bija arī tas, ka studiju kredītam bija noteikti “griesti”, kas ne vienmēr sedz pilnu studiju maksu.
Jaunā studiju un studējošo kreditēšanas sistēma
Lai šīs problēmas risinātu, 2020. gadā Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Studentu apvienību, Finanšu ministriju, Studiju un zinātnes administrāciju, Attīstības finanšu institūciju “Altum”, Finanšu nozares asociāciju un citiem sadarbības partneriem izstrādājusi jaunus noteikumus, kas studiju un studējošā kredītus padarīja daudz pieejamākus.
Jaunā studiju un studējošo kreditēšanas sistēma nodrošina vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un ātrākai saņemšanai bez lieka administratīvā sloga, kā arī iespēju noslēgt kredīta līgumu attālināti. Jaunās sistēmas ietvaros ir atcelta prasība par otro galvotāju - galvojumu sniedz finanšu institūcija “Altum” portfeļa garantijas instrumenta veidā. Kā arī ir atcelts studiju kredīta maksimālais slieksnis – maksimālais studiju kredīts būs studiju maksas apmērā.
Turklāt valsts turpina pilnā apmērā subsidēt studiju kredīta procentu maksājumus studiju laikā un gadu pēc absolvēšanas. Savukārt studējošiem jaunajiem vecākiem pēc bērna piedzimšanas vai adopcijas tiek dzēsta studējošā kredīta apmaksas summa 30% apmērā. Līdz šim kredīta summa tika dzēsta tikai vienam no vecākiem.
Šobrīd galvenais “Altum” sadarbības partneris studiju un studējošo kredītu izsniegšanai ir Swedbank. Valsts budžeta finansējums valsts galvotā studiju un studējošā kredīta saņemšanai ļauj gadā izsniegt aptuveni 2000 jaunu kredītu, tādējādi ļaujot daudz lielākam gribētāju skaitam apgūt kāroto augstāko izglītību.
Kā var pieteikties studiju un studējošo kredītam?
Uz kredītu saņemšanu var pretendēt studējošie - Latvijas Republikas pilsoņi un personas, kurām ir Latvijas Republikas nepilsoņa pase, kā arī citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kuriem izsniegta reģistrācijas apliecība vai patstāvīgās uzturēšanās apliecība un kuri ir imatrikulēti Latvijas augstākās izglītības iestādes akreditētā un licencētā studiju programmā studijām grāda vai kvalifikācijas iegūšanai.
Pieteikties kreditēšanas iestādē valsts garantētajam studiju vai studējošajam kredītam var 2 nedēļu laikā pēc līguma noslēgšanas un imatrikulācijas kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm. Pirms pieteikšanās kredītam jāpārliecinās, ka studenta dati jau ir reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS), izmantojot portāla latvija.lv e-pakalpojumu "Mani dati izglītības reģistros”.
Svarīgi zināt, ka esošie studiju un studējoša kredīti neierobežo kredīta saņemšanu studiju turpināšanai. Kā arī vienam studējošām ir tiesības pieteikties vienlaicīgi gan studiju, gan studējošā kredītiem. Galvenais kārtīgi parēķināt, vai abi kredīti kopā neradīs pārāk lielu finansiālo slogu pēc augstskolas absolvēšanas, ņemot vērā gan kredīta pamatsummas mēneša maksājumu, gan ikmēneša procentus. Atceries, ka studiju un studējošo kredītu procentu likme ir mainīga – to veido fiksētā daļa, kas nepārsniedz 3,5 % gadā, un mainīgā daļa EURIBOR vai tai līdzvērtīgs finanšu naudas tirgus indekss. Ja procentu likmes mainīgā daļa ir ar negatīvu vērtību, tad procentu likmes apmērs ir vienāds ar procentu likmes fiksēto daļu.
