Kriptovalūta pēdējos gados ir viena no lielākajām inovācijām, ko uzskata par risinājumu, lai palielinātu cilvēku finansiālo iekļaušanu un atvieglotu pārrobežu finanšu plūsmas. Kad 2009. gadā sāka tirgot pirmo kriptovalūtu - bitkoinu -, sabiedrībā radās daudz aizspriedumu, ka tas ir “burbulis”, kas, visticamāk, plīsīs. Tikai retais varēja paredzēt, ka jau pēc dažiem gadiem apgrozībā būs vēl tūkstošiem dažādu kriptovalūtu, kuru kopējā tirgus vērtība būs aptuveni 2 triljoni ASV dolāru. Taču ar kriptovalūtas jomu joprojām saistās daudz mītu - daudzi apšauba tās likumību, bet citi uzskata, ka to izmanto tikai nelikumīgām darbībām. Šajā rakstā apskatīsim izplatītākos mītus par kriptovalūtu un kliedēsim šos maldīgos priekšstatus.
Kas ir kriptovalūta un blokķēde?
Kriptovalūtu pirmsākumi meklējami 1980. gadu beigās, kad pirmo reizi radusies doma par veidu, kā veikt valūtas pārskaitījumu bez banku uzraudzības. Pirmā kriptovalūta bija šobrīd joprojām populārākā pasaulē “Bitcoin”, ko ieviesa 2009. gadā. Tā bija kā atbilde pasaules ekonomiskajai krīzei – decentralizēta, virtuāla valūta ārpus valdību uzraudzības, komisijām un izmantošanas ierobežojumiem. Kopš tā laika kriptovalūtu tirgus sāka strauji attīstīties un parādījās virkne alternatīvu virtuālo valūtu kā “ethereum”, “ripple” u.c.
Decentralizēto kriptovalūtu pamatā ir tehnoloģija, ko sauc par blokķēdi – informācijas apkopojums par darījumiem, kas veikti, izmantojot kriptovalūtu. Katru reizi veicot jaunu transakciju, programma to fiksē un saglabā datus. Blokķēdēs netiek reģistrēti īstie vārdi vai fiziskās adreses – tās veic pārskaitījumus tikai caur “virtuālajiem makiem”, tādējādi lietotājiem piešķirot zināmu anonimitāti. Šīs darbības tiek ierakstītas blokos un apstiprinātas visā tīklā, pierādot, ka darījums ir noticis.
Bitkoins = virtuālā nauda?
Tas, kā tiek uztverta kriptovalūta, dažādās valstīs atšķiras. Piemēram, ASV Nodokļu pārvalde bitkoinus uzskata nevis par valūtu, bet gan par īpašumu. Visi darījumi ar tiem tiek aplikti ar nodokļiem, līdzīgi kā jebkurš cits īpašums. Jau 2015. gadā ASV Izejvielu tirgus regulators bitkoinus pielīdzināja biržas precēm, no kurām var iegūt dividendes. Līdzīga situācija ir arī Apvienotajā karalistē, kur jebkāda gūtā peļņa no darījumiem ar kriptovalūtu var tikt aplikta ar kapitāla pieauguma nodokli. Savukārt Eiropas Tiesa noteica, ka darījumi ar virtuālo naudu var tikt aplikti ar pievienotās vērtības nodokli, faktiski atzinot bitkoinu par naudu, nevis īpašumu.
Jebkurā gadījumā virtuālā valūta ir vien vērtības digitālais atspoguļojums jeb specifiska informācijas forma. Citiem vārdiem – bitkoins nav ne nauda, ne arī īpašums, tas ir tikai 1 un 0 simbolu kopums binārajā kodā, ko nolasa datora programma. Tāpat kriptovalūta nav oficiāla valūta, jo tai nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa, un tā juridiski nav piesaistīta nevienas valsts oficiālajai valūtai. Tāpēc tā atšķiras gan no papīra, gan arī no elektroniskās naudas.
Mīts Nr. 1: Digitālos aktīvus izmanto tikai nelikumīgām darbībām
Ir zināmi gadījumi, kad kriptovalūtas noziedzīgiem mērķiem izmantoja organizācijas un privātpersonas, taču patiesībā lielākā daļa kriptovalūtu darījumu tiek veikti ar likumīgiem nodomiem un pilnīgi leģitīmā veidā. Tā kā kriptovalūtu izmantošana pasaulē arvien paplašinās, to regulējošie noteikumi kļūst arvien stingrāki. Valdības visā pasaulē vēršas pret kriptovalūtu izmantošanu noziedznieku un organizētās noziedzības pārstāvju vidū, un daudzas valstis ir veikušas pasākumus, lai apkarotu kriptovalūtu izmantošanu naudas atmazgāšanā un terorisma finansēšanā, uzticot šo procesu uzraudzību attiecīgiem valsts orgāniem.
Šobrīd Latvijā attiecībā uz virtuālajiem aktīviem nav atsevišķa regulējuma, tomēr uz tiem ir attiecināmas Latvijā spēkā esošās tiesību normas, piemēram, “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums”. Tas skaidri definē virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēja jēdzienu un paredz, ka juridiskās un privātās personas, kuras sniedz virtuālās valūtas pakalpojumus uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. 2023. gada maijā Eiropas Parlaments oficiāli apstiprināja likumu, kas ļauj izsekot un identificēt kriptoaktīvu pārskaitījumus, lai novērstu to izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un citiem noziedzīgiem mērķiem. Šis likums ļauj uzraugošām institūcijām arī bloķēt aizdomīgus darījumus, kuru apjoms pārsniedz 1000 eiro.
Analizējot situāciju citās valstīs, izgaismojas trīs pamata tendences. Pirmā – jautājums par to, kas īsti ir bitkoins – specifiska naudas vai specifiska īpašuma forma, tiek noteikts valsts likumu līmenī. Otrā – bitkoins un citas kriptovalūtas to pašreizējā eksistences formā tiek vai nu atļautas, vai pilnībā aizliegtas. Un trešā – tādā vai citādā veidā valstis cenšas pārtvert iniciatīvu un radīt savu, nu jau valsts līmeņa kriptovalūtu ar atbilstošu regulējumu un nodokļu piemērošanas sistēmu.
Mīts Nr. 2: Kriptovalūtas nav drošas
Kriptovalūtu decentralizētas un anonīmas dabas dēļ daudziem tas izraisa bažas par to izmantošanas drošību. Taču pretēji izplatītajam uzskatam, pats bitkoinu tīkls nekad nav bijis uzlauzts. Blokķēdes tehnoloģija, kas faktiski ir tehnoloģiski attīstīta grāmatvedības metode kriptovalūtu darījumu uzskaitei un kontrolei, ir nodrošināta ar sarežģītu šifrēšanu un milzīgu skaitļošanas jaudu. Mēģināt uzlauzt sistēmu, kas būvēta uz blokķēžu tehnoloģijas bāzes, ir bezcerīgi. Lai tā akceptētu hakeru veiktās izmaiņas, labojumi būtu jāveic neiedomājami ātri – gandrīz vienlaicīgi uz 51% sistēmā iesaistīto datoru, kas ir fiziski neiespējami.
Ziņas par kriptovalūtas “uzlaušanas" gadījumiem parasti ir saistīti ar konkrētu uzņēmumu drošības sistēmu darbības traucējumiem. Vai arī ar krāpšanas gadījumiem, kad kriptovalūtas mahināciju upuris, maldīgu pārliecību vadīts, noslēdz darījumu ar krāpniekiem. Tāpēc ir nepieciešams rūpīgi izvēlēties, kuru kriptovalūtas biržu izmantot, veicot ieguldījumus virtuālajās valūtās, kā arī kritiski analizēt pārsteidzoši “izdevīgus” kripto-darījumu piedāvājumus.
Mīts Nr. 3: Digitālajām valūtām nav taustāmas vērtības
Salīdzinot ar tradicionālo valūtu, kriptovalūtas vērtība regulāri piedzīvo lielas svārstības. Mēneša laikā bitkoina vērtība var svārstīties pat par 40%, kas padara virtuālo valūtu diezgan nestabilu. Ieviešanas brīdī 2009. gadā viena “bitcoin” vērtība bija vien 0,09 ASV dolāri. Bet 2021. gada aprīlī tā vērtība pirmo reizi vēsturē bija pārsniegusi 60 000 ASV dolāru atzīmi. Taču tā paša gada jūlijā bitkoins demonstrēja arī sarukuma rekordu, tā vērtībai nokrītoties zem 30 000 dolāru atzīmes tādēļ, ka Ķīnā aizliedza “bitcoin” ieguvi. Tāpat kā jebkuras citas preces cenu, bitkoina vērtību lielā mērā nosaka piedāvājums un pieprasījums. Pateicoties ierobežotajam piedāvājumam un pieaugošajam pieprasījumam, ko palīdzēja panākt liela mēroga organizāciju un nozīmīgu investoru atbalsts šai virtuālai valūtai, plaši izplatītie kriptovalūtu aktīvi, piemēram, “bitcoin” un “ethereum” var būt ļoti vērtīgs investīciju veids.
Mīts Nr. 4: Ieguldot kriptovalūtās var zaudēt visu kā azartspēlēs
Ieguldījumi kriptovalūtās ļoti atgādina tirdzniecību akciju biržā. Lai gūtu peļņu no akciju tirdzniecības (iegādes un/vai pārdošanas), neapšaubāmi ir nepieciešama daļa veiksmes, bet arī specifiskas zināšanas un aprēķinos balstīta stratēģija. Kriptovalūtu tirgus vēl ir savas attīstības agrīnā stadijā, tāpēc nav brīnums, ka kriptovalūtu vērtības kursi piedzīvo krasas svārstības. Tāpat kā daudzos citos ieguldījumu veidos, arī ieguldījumi kriptovalūtās ir saistīti ar aprēķināta riska uzņemšanos. Taču riska līmeni var mazināt, ja izmanto pareizas ieguldījumu stratēģijas.
Protams, ka ieguldīt lielas naudas summas reizē kādā vienā kriptovalūtā ir diezgan riskants pasākums. Tas var novest vai nu pie lielas vienreizējas peļņas, vai nu pie lieliem zaudējumiem, ja izvēlētās virtuālās valūtas vērtība konkrētajā laika periodā strauji saruks. Lai to nepieļautu, pieredzējušie investori un brokeri sadala finansiālos riskus, ieguldot mazākas summas vienlaikus dažādās rentablākās kriptovalūtās un veic regulārus ieguldījumus tajās ilgākā laika posmā. Tas palīdz mazināt virtuālo valūtu svārstīguma ietekmi, un neatkarīgi no tirgus attīstības, garantēti noved līdz peļņai.
Mīts Nr. 5: Kriptovalūta ir pārejoša modes lieta
Kā jau minēts, kriptovalūtas lielākā priekšrocība ir tās decentralizēta daba. Tai nav ne centrālā servera, ne administratora. Lietotāju kontus un to transakcijas nevar kontrolēt ne tikai hakeri, bet arī tiesas, specdienesti, valstu valdības. Tāpēc arī daudzi kriptovalūtu sauc par nākotnes naudu un liek uz to lielas cerības. Taču te slēpjas arī būtiskākais kriptovalūtas mīnuss. Tās likviditāti nodrošina tikai un vienīgi kolektīva cilvēku gatavība un vēlme to atzīt par vērtīgu. To nenodrošina ne kādas valsts valdības garantijas, ne iekšzemes kopprodukts, ne zelta rezerves. Vienota administratīvā centra neesamība nozīmē arī to, ka nav no kā prasīt ieguldīto līdzekļu atgriešanu.
Kamēr kriptovalūtas piekritēju un aktīvu lietotāju loks paplašināsies, tikmēr tā turpinās pastāvēt un uzņemt “apgriezienus”. Taču jau šobrīd var viennozīmīgi teikt, ka kriptovalūta ir radījusi neatgriezeniskās transformācijas mūsdienu finanšu pasaulē. Ar katru dienu pieaug interneta kriptovalūtas maiņas pakalpojuma sniedzēju skaits, radot lietotājiem pieejamāku infrastruktūru. Aizvien vairāk valstu atzīst kriptovalūtu par digitālu naudu un attīsta lokālās kriptovalūtas biržas, ar kurām, savukārt jau sadarbojas vairākas bankas. Tikpat strauji aug arī brokeru skaits, kas strādā ar bitkoinu, tostarp brokeru pakalpojumus piedāvā arī daudzi FinTech uzņēmumi. Lai gan nav iespējams prognozēt, cik tālu kriptovalūtas tirgus attīstīsies nākamajās desmitgadēs, eksperti uzskata to par paliekošu parādību, kurai ir potenciāls nākotnē pilnībā aizstāt tradicionālo valūtu.
