Neskatoties uz to, ka ekonomikas teorija ir daļa no valsts izglītības programmas un ir obligāta vidusskolās, daudzi no mums skolā nav ieguvuši pietiekami labu finanšu izglītību. Tas ir tāpēc, ka ekonomikas stundās nemāca praktiskas lietas, ar kurām jaunieši neizbēgami sastapsies ikdienas dzīvē, kļūstot finansiāli neatkarīgi, nemaz nerunājot par finanšu pratības aspektiem. Kā veidot uzkrājumus un noguldījumus, kā un kur izdevīgi investēt naudu, kā gudri izmantot kreditēšanas pakalpojumus, kā atbildīgi plānot savas personīgās finanses - šie un daudzi citi jautājumi kļūst par patiesiem klupšanas akmeņiem brīdī, kad jaunietis saņem savu pirmo algu un domā, kā to iztērēt. Lai audzinātu finansiāli izglītotu topošo ekonomikas sistēmas dalībnieku paaudzi, kas spētu patstāvīgi pieņemt gudrus un tālredzīgus finanšu lēmumus, Profesionālās tālākizglītības centrs "Digitālo prasmju centrs" sadarbībā ar nebanku kreditēšanas tirgus līderi AS “4finance” uzsāk mācību programmu 12. klašu skolēniem “Finanšu prasmes”.
Apmācību kurss “Finanšu prasmes” norisināsies 18 akadēmisko stundu garumā 3 Latvijas skolās – Siguldas pilsētas vidusskolā, Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā un Jūrmalas vidusskolu apvienotajā grupā. Šī gada 12. oktobrī jau ir notikusi mācību kursa pirmā lekcija par personisko finanšu plānošanu Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā, ko vadīja MC “Alfa” līdzīpašniece un direktore Laila Uzule. Lekcijas turpināsies līdz novembra sākumam, bet, ja šis izglītības pilotprojekts būs veiksmīgs un izpelnīsies skolēnu atsaucību, tas tiks turpināts arī nākamgad.
Mācību programmas mērķis ir izveidot 12. klases skolēniem priekšstatu par naudas instrumentu būtību un to pielietošanas metodēm. Izstrādāt skolēnu vidū praktiskās iemaņas finanšu lēmumu pieņemšanā, lai, uzsākot darba gaitas, viņu rīcībā būtu gan pietiekamas zināšanas par ekonomiskiem procesiem, gan tehniskas prasmes zināšanu pielietošanai reālajā dzīvē. Programmas ietvaros ir paredzēts iepazīstināt skolēnus ar personīgā budžeta plānošanas pamatprincipiem, finanšu informācijas meklēšanas un analīzes tehnoloģijām, mūsdienu finanšu tirgus funkcionēšanas īpatnībām, izdevīgu uzkrājumu un investīciju iespējām, kā arī finanšu risku novērtēšanas un mazināšanas metodēm.
Mūsdienu jaunieši ir brīvdomīgi un patstāvīgi. Viņi cenšas ātrāk kļūt finansiāli neatkarīgi no vecākiem, agri uzsāk darba gaitas un meklē papildus finansējuma avotus savu finanšu mērķu sasniegšanai. Sasniedzot 18 gadu vecumu, apzinīgi jaunie cilvēki aktīvi meklē iespējas uzlabot savas dzīves kvalitāti, kā arī izmanto izaugsmes iespējas, ieguldot savā izglītībā. Tāpēc ir īpaši svarīgi veicināt šī sabiedrības sektora finanšu pratību, uzskata mācību programmas veidotāji.
“Kļūstot pilngadīgiem, jauniešiem paveras durvis uz daudzveidīgu un vēl nepazīstamu pieaugušo cilvēku pasauli ar visiem tās labumiem, izaicinājumiem un riskiem. Tas ir brīdis, kad jaunieši sāk aktīvi izmantot kreditēšanas pakalpojumus, un citus finanšu instrumentus, taču būdami pavisam jauni lietotāji, viņiem var trūkst zināšanu un pieredzes, lai prātīgi izmantotu visus tirgū piedāvātos pakalpojumus. Mēs, “4finance” esam pārliecināti, ka kvalitatīvu finanšu izglītību ir jāapgūst vēl skolā. Darīt to brīdī, kad tu jau esi pilnvērtīgs darba tirgus un ekonomikas sistēmas dalībnieks ir par vēlu, jo tad vienīgais mācīšanās veids ir no paša kļūdām. Ar šo mācību kursu mēs vēlamies novērst daudzas kļūdas ar kurām jaunieši saskartos reālajā dzīvē, sniedzot ļoti praktiskas zināšanas un iemaņas, kas palīdzēs viņiem nākotnē gudri un mērķtiecīgi izmantot finanšu pakalpojumus,” uzsver AS “4finance” reģionālais vadītājs Gvido Endlers, kas piedalās šajā mācību kursā arī kā viens no pasniedzējiem.
Finanšu pratība ir zināšanu, attieksmes un prasmju kopums, kas ved uz privāto finanšu stabilitāti, palīdz sasniegt mērķus un veido finansiālo labklājību. Taču finanšu pratība kā dzīves meistarības daļa ir nemitīgi jāpilnveido, pielāgojoties mūsdienu dinamiskās pasaules mainīgajiem apstākļiem. Gan paši skolēni, gan skolotāji uzsver praktisko zināšanu nepieciešamību, lai zināšanas, kas iegūtas skolā, varētu tikt veiksmīgi pielietotas praksē, skolēniem pieņemot finansiālus lēmumus.
“Latvijas skolēni paši sevi par finanšu pratīgiem neuzskata, atzīstoties, ka, lai arī skolā piedāvāto teorētisko zināšanu klāsts ir plašs, viņi bieži vien nezina, kā zināšanas izmantot reālās situācijās. Lielākā daļa jauniešu savu finanšu pratību vērtē ļoti kritiski, uzsverot, ka pat ja šī brīža vajadzībām ar viņu zināšanām un prasmēm pietiek, veiksmīgai finansiālai nākotnei to būtiski pietrūkst. Pēdējā laikā skolotāji ievieš starpdisciplināro mācīšanas metodiku, iekļaujot programmā ar finanšu pratību saistītus uzdevumus skolēnu projekta darbos. Rezultātā var redzēt, ka skolēni diezgan labā līmenī ir apguvuši teorētiskas zināšanas, kas galvenokārt tiek aprobētas slēgtā imitētajā vidē un kurām diemžēl nav praktiskas saiknes ar vides un dzīves realitāti. Mūsu uzdevums ir apbruņot viņus ar atbilstošām prasmēm, kas izriet gan no teorijas, gan no prakses, gan no mūsu pašu un nozares ekspertu pieredzes, un ļaus skolēniem daudz drošāk un pašpārliecinātāk orientēties naudas jautājumos,” skaidro "Digitālo prasmju centra” vadītāja Dagnija Zīverte.
Turklāt eksperte uzsver, ka, lai arī skola ir nozīmīgs spēlētājs jauniešu finanšu pratības veidošanā, ģimenei ir izšķiroša loma jauniešu zināšanu, prasmju un attieksmju veidošanā. Ģimene ir vieta, kur jaunieši iemācās finanšu prasmju pamatus. Pētījumi rāda, ka finansiāli izglītotāki ir tie jaunieši, kas aktīvi piedalās savas ģimenes budžeta plānošanā un sadalē, iesaistās ģimenes biznesā un kuriem tiek uzticēta patstāvība kabatas naudas izlietojumā. Arī algots darbs skolas laikā palīdz veidot izpratni par naudas vērtību un tēriņu plānošanu.
