Neskatoties uz to, ka ekonomikas mācība ir daļa no valsts izglītības programmas un ir obligāta vidusskolās, daudzi no mums skolā nav ieguvuši pietiekami labu finanšu izglītību. Tas ir tāpēc, ka ekonomikas stundās nemāca praktiskas lietas, ar kurām jaunieši neizbēgami sastapsies ikdienas dzīvē, kļūstot finansiāli neatkarīgi, nemaz nerunājot par finanšu pratības aspektiem. Kā veidot uzkrājumus un noguldījumus, kā un kur izdevīgi investēt naudu, kā gudri izmantot kreditēšanas pakalpojumus, kā atbildīgi plānot savas personīgas finanses - šie un daudzi citi jautājumi kļūst par patiesiem klupšanas akmeņiem brīdī, kad jaunietis saņem savu pirmo algu un domā, kā to iztērēt. Bet ne tikai jaunieši pieredzes trūkuma dēļ saskaras ar minētām problēmām, pieaugušie arī mēdz gadiem ilgi dzīvot neziņā par to, ka patiesībā viss, ko viņi zina par personīgo finanšu plānošanu, ir mīti un dezinformācija. Šajā rakstā mēs esam apkopojuši biežāk sastopamos mītus par personīgo finanšu plānošanu, kas ļaus tev pārvērtēt savu skatījumu uz to, kā pareizi rīkoties ar savu naudu.
1. Budžeta sastādīšana ir sarežģīts, ierobežojošs un sāpīgs process
Atceries, kā ekonomikas stundās mūs mācīja veidot bilanci un debets ar kredītu nekad nesakrita? Tas padarīja visu to budžetēšanas procesu vēl vairāk garlaicīgu un kaitinošu. Šī atziņa saglabājās mums kaut kur zemapziņā un, pieaugot, daudziem no mums budžeta plānošana sagādā vilšanos - tā atgādina pašaizliedzīgu diētu, kad visu laiku kaut kas ir jāsamazina, jāpiegriež un beigās esi izsalcis un neapmierināts. Taču tam nemaz nav jābūt tā.
Būtībā budžets ir tikai naudas plāns. Tas parāda, cik daudz naudas ir ienācis, cik daudz ir aizplūdis un kur šī nauda tiek novirzīta. Atbildība par saviem naudas līdzekļiem un plāna sastādīšana var sniegt uzmundrinošu sajūtu, likt tev justies pārliecinātam gan par to, ka tava nauda tiek tērēta atbilstoši taviem īslaicīgiem un ilgtermiņa mērķiem, gan par to, ka tērējot to pareizi, tu esi mazāk pakļauts dažādiem finanšu riskiem.
Ir ļoti daudz dažādu budžeta plānošanas veidu, sākot ar pašrakstītu tabulu, kas ar magnētu piestiprināta pie ledusskapja, beidzot ar dažnedažādām mobilajām aplikācijām, kuras automātiski veido un pārskatāmi atspoguļo tavu ikmēneša bilanci, sinhronizējoties ar tavu bankas kontu (Spendee, MoneyLover, YouNeedABudget). Ja nekad neesi veidojis budžetu, izmēģini vairākas metodes, lai noskaidrotu, kura ir vislabāk piemērota tieši tev.
2. Mazu naudas summu atlikšana nepalīdz sakrāt
Uzkrājumu veikšana ir sava veida disciplinējošs pasākums, kas ne visiem padodas. Salīdzināt ekspertu ieteiktās minimālās uzkrājumu summas ar savu zemo vai neesošo līdzekļu atlikumu var būt ļoti nomācoši. Taču pat 40 EUR uzkrājums var nedaudz palīdzēt ārkārtas situācijā. Katrs eiro, ko vari atlikt, ir vēl viens eiro, kas tev nebūs jāatmaksā ar procentiem, kad nāksies ņemt aizdevumu negaidītam auto remontam vai steidzamai zobārsta rēķina apmaksai.
Lielie uzkrājumi sākas ar pirmo centu. Tu vari ieviest krājkasīti, kurā katras dienas beigās mest visu makā palikušu sīknaudu. Kad tev sakrāsies tik daudz monētas, ka to daudzumu būs vieglāk mērīt kilogramos, nekā naudas izteiksmē, tu vari aiznest savu sīknaudas “cūciņu” uz Latvijas Banku, kur visas tavas monētas pieņems, saskaitīs un bez komisijas maksas pārskaitīs uz tavu kontu. Vēl viens labs krāšanas veids ir pieslēgt savā bankā krājrīka pakalpojumu ar kartes maksājumu noapaļošanas funkciju - pēc katra ar karti samaksāta pirkuma uzkrājumā tiks ieskaitīta starpība starp pirkuma summu un nākamo pilno eiro. Ja ar karti norēķinies bieži, tad pa bišķiņam no katra darījuma dienas beigās var sakrāties 2-3 EUR tev nemanot. Bet mēneša beigās tie jau būs 60-90 EUR, kas sakrāti bez sāpēm - labs sākums.
Visvieglāk veidot uzkrājumus ir tad, kad tev ir skaidrs īstermiņa vai ilgtermiņa mērķis, kuram uzkrājums ir domāts. Ja sapņo par jauno auto vai vēlies sakrāt ceļojumam, labākais laiks, kad atlikt pirmo eiro šim mērķim, ir tagad!
3. Kamēr tev nav 40 gadi, nav vērts aizdomāties par pensiju
Latvijā pensijas vecuma slieksnis ir diezgan augsts - 65 gadi. Daudzi domā, ka pensija vēl ir tik tālu, ka līdz tai var vispār nenodzīvot, kur nu vēl aizdomāties par to, lai sāktu veidot uzkrājumu pensiju 2. vai 3. līmenī jau tagad. Patiesībā, jo agrāk tu sāksi noguldīt naudu pensijai, jo labāk.
Jebkuram ekonomiski aktīvam iedzīvotājam par pensiju ir jāaizdomājas jau pirmo regulāro ienākumu gūšanas brīdī. Ja esi dzimis pēc 1971. gada 1. jūlija, tu piedalies 2. pensiju līmenī automātiski. Pensiju 2. līmenis ietver valsts fondēto jeb uzkrājošo pensiju shēmu. Tas dod Tev iespēju veidot papildu uzkrājumus pensiju 1. līmeņa nodrošinātajai valsts vecuma pensijai. Tā mērķis ir palielināt Tavu pensiju kapitālu un pensijas lielumu, daļu no sociālajām iemaksām uzkrājot un ieguldot finanšu un kapitāla tirgū – vērtspapīros un banku noguldījumos. Iemaksas pensiju 2. līmenī tiek veiktas automātiski no Tavas bruto algas kā daļa no sociālajām iemaksām. Tālāk tās tiek ieguldītas Tevis izvēlētā ieguldījumu plāna naudas kontā turētājbankā. Noguldījumu plāni atšķiras, galvenokārt, ar gaidāmo ienesīgumu no vērtspapīru vērtības svārstībām. Uzkrātā pensiju 2. līmeņa kapitāla apmērs ir atkarīgs no tavas algas apjoma, spēkā esošās iemaksu likmes, ieguldījumu peļņas un dalības ilguma pensiju 2. līmenī pirms vecuma pensijas pieprasīšanas. Tāpēc, jo agrāk tu esi uzsācis oficiālās darba gaitas un jo garāks ir tavs oficiālais darba stāžs, jo lielāks pensijas kapitāla pieaugums būs gaidāms, tev sasniedzot pensijas vecumu. Taču, ja ar tevi kaut kas notiks pirms pensijas vecuma sasniegšanas, 2. līmeņa noguldījuma summu tagad ir iespējams nodot mantojumā saviem tuviniekiem.
Pensiju 3. līmenis ir iespēja tev pašam brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai. Tas nozīmē, ka papildus pensiju sistēmas 1. un 2. līmenim tu individuāli daļu savu ienākumu vari brīvprātīgi ieguldīt kādā no privātajiem pensiju fondiem. Tā ir iespēja parūpēties par savām vecumdienām, regulāri veicot iemaksas ilgu laika posmu. Laika gaitā veidotais uzkrājums tev kalpos par papildinājumu valsts garantētajai pensijai. Tu pats vari noteikt ikmēneša iemaksas apjomu un ar bankas eksperta palīdzību izvēlēties sev piemērotāko noguldījuma plānu, lai pensiju 3. līmeņa uzkrājums būtu drošs un ērts. Līdzīgi kā pensiju 2. līmenī, arī pensiju 3. līmenī uzkrāto naudu tu varēsi izņemt ne agrāk, kā sasniegsi pensijas vecumu, bet jo ātrāk sāksi veikt ieguldījumus pensijai, jo vairāk laika tavai naudai būs atvēlēts pieaugumam. Ja tev ir raizes par noguldītās naudas drošību, jo tik garā laika periodā ir grūti prognozēt arī turētājbankas labklājību, neuztraucies - pensiju 3. līmenim ir apdrošināšana, kas garantēs tev noteiktās summas izmaksu arī bankas bankrotēšanas gadījumā.
4. Parādi ir tikai bezatbildīgiem cilvēkiem
Mēs dzīvojam patēriņa un naudas kultūrā, kurā parādsaistības patiešām tiek demonizētas, taču būt parādā nav nekas tāds, par ko būtu jākaunas. Naudas kredīts ir kļuvis par ierastu lietu daudziem Latvijas iedzīvotājiem – kā liecina Latvijas bankas kredītu reģistra statistika, 2021. gada nogalē 702,7 tūkstošiem valsts iedzīvotāju ir spēka esošas kredītsaistības, kopā - 1.15 milj. spēkā esošu saistību, kuru kopējā summa sasniedz 260.88 milj. eiro. Lielāko daļu no tiem veido patēriņa kredīti, kredītkartes un overdrafti, tiem sekojot mājokļa jeb hipotekāriem kredītiem un līzingiem.
Kredīta esamība nepadara tos 700+ tūkstošus mūsu līdzcilvēku par sliktiem, sliņķiem vai neapdomīgiem. Tas nozīmē tikai to, ka kādam nebija pietiekami daudz naudas uzreiz, lai, piemēram, iestātos universitātē, iegādātos automašīnu, māju vai samaksātu vājprātīgi lielus medicīnas rēķinus.
Lēmumam par aizdevuma nepieciešamību jābūt izsvērtam un apzinātam, tā ir daļa no personīgo finanšu plānošanas, kad tu, saprotot savus ienākumus un izdevumus, ilgtermiņā plāno sadalīt vienmērīgi pa mēnešiem kāda lielāka pirkuma maksu, apzinoties, ka spēsi laikus un pilnā apmērā atmaksāt aizdevumu. Ja tev tas izdodas un tavā kredītvēsturē ir vairāki sekmīgi atmaksāti aizdevumi, pateicoties kuriem tavi dzīves apstākļi ir uzlabojušies, tas ir pamats lepoties ar sevi un prasmīgu finanšu plānošanu.
