Pēdējās dekādes ārkārtīgi straujā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība un jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas ir FinTech nozares uzņēmumu izaugsmes stūrakmens. Finanšu tehnoloģijas uzplaukums sniedz jaunas iespējas gan patērētājiem, gan arī uzņēmējiem. Uzņēmumi var piedāvāt nesalīdzināmi lētākus pakalpojumus, bet patērētāju finanšu pakalpojumu izvēles iespējas nekad nav bijušas tik plašas kā tagad. Tas, savukārt, ietekmē veidu, kā cilvēki izmanto savas finanses, kā pārskaita, saņem, aizņemas, tērē un iegulda savus finanšu līdzekļus.
Tā kā FinTech nozare ir salīdzinoši jauna, šobrīd uzraugošās institūcijas nozares regulējuma izstrādes un pilnveidošanas procesā demonstrē zināmu konservatīvismu. Latvijā spēkā esošajā FinTech nozares regulējumā tiek pielietotas stingras klasiskai finanšu uzņēmējdarbībai atbilstošas prasības un normas, kas būtiski ierobežo FinTech uzņēmumu darbības instrumentus. Lai FinTech uzņēmumi varētu sekmīgi attīstīties un sniegt savu ieguldījumu valsts ekonomikā, šī brīža regulējumu nepieciešams pielāgot šodienas nozares prasībām un specifikai.
Finanšu konsultāciju uzņēmums Deloitte 2017. gada maijā publicēja pētījumu “Ārpusbanku kreditēšanas tirgus tendences un patērētāju tiesības”, kurā sniegts ieskaits Fintech ekosistēmā, apkopota nebanku kreditēšanas biznesa modeļa specifika, un salīdzināts patērētāju tiesību regulējums vairākās Eiropas valstīs. Pētījums parāda, ka Latvijā ir viens no stingrākajiem regulējumiem Eiropā, kas veicinājis pozitīvu kāpumu “veselīgu” jeb laicīgi atdotu kredītu īpatsvarā.
Salīdzinot Patērētāju tiesību aizsardzības likuma regulējumu Eiropas valstīs, redzams, ka Latvijā ir ievērojami augstāka prasību detalizācija. Latvijā noteikti stingrāki ierobežojumi kredīta piešķiršanai. Piemēram, līgumu nedrīkst noslēgt nakts stundās un spēkā ir arī kopējo izmaksu ierobežojums atkarībā no kredīta termiņa.
Peļņu nenesošo kredītu skaits stabili samazinās
Līdz ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā no 2016. gada 1. janvāra uzņēmumiem ir stingrāk jāizvērtē klientu spēju atdot aizdevumu. Nozares līderi to dara jau vairākus gadus, uzsverot, ka rūpīga izvērtēšana ir veiksmīga biznesa un sadarbības pamatā. Tāpat ir samazināta arī komisijas maksa un ierobežota iespējamā gada procentu likme. Šī regulējuma pozitīvā ietekme atspoguļojas peļņu nenesošo kredītu (Non-performing loans - NPL) procentuālajā samazinājumā. Par NPL tiek uzskatīts kredīts, kura atmaksa kavēta vismaz 90 dienas.
Salīdzinot ārpusbanku kredītu situāciju vairākās Eiropas valstīs, redzams, ka vislielākais NPL skaits novērots Rumānijā, Ungārijā un Horvātijā - vairāk nekā 30%. Vismazākie NPL rādītāji ir Zviedrijā, Vācijā un Nīderlandē - tikai aptuveni 7%. Latvija ar 11,4% atrodas krietni zem vidējā ārpusbanku kreditētāju NPL rādītāja Eiropā (19,7%), un tikai mazliet virs vidējā banku NPL rādītāja (10,1%).
Būtiski, ka pēdējo 3 gadu periodā Latvijā NPL rādītājs vidēji samazinājies par 1,5 procentpunktiem gadā. Šī tendence parāda, ka cilvēki aizņemas arvien atbildīgāk, savukārt kredītu devēji aizdevumus izsniedz piesardzīgāk.
Nozarē norit sabalansēta attīstība
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) informē, ka 2016. gadā patēriņa kredītos izsniegti 168,8 miljoni eiro, kas ir par 12% vairāk nekā 2015. gadā. Vienlaikus kredītu atteikumu skaits jaunajiem klientiem pagājušā gada otrajā pusē sasniedza 65,6%, kas ir par 7,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.
Šie dati norāda, ka nebanku kreditēšanas sektorā šobrīd vērojama sabalansēta attīstība. LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš skaidro: “No vienas puses patērētāji kļuvuši optimistiskāki par ekonomikas attīstību valstī un saviem ienākumiem, savukārt no otras puses kredītdevēju īstenotās klientu maksātspējas vērtēšanas procedūras nepieļauj neapdomīgu aizņemšanos. To parāda arī dati par kredītportfeļa kvalitāti.”
Vai nebanku kreditēšanas tirgus būtu jāuzrauga vēl stingrāk?
Lielākie aizdevēji ļoti rūpīgi pārbauda klienta maksātspēju pirms kredīta piešķiršanas. Tiek kontrolēts, lai klienti neaizņemtos pārāk lielas, ienākumiem neatbilstošas summas. Tāpat tiek pārbaudīta kredītvēsture - vai klients nav paņēmis pārāk daudz kredītu. Noteikšanā tiek izmantoti līdz 4500 iekšējo un ārējo datu parametru, kas tiek pārbaudīti, izmantojot speciāluas programmas un datu bāzes, 5 minūšu laikā.
Tā kā nebanku kredītu nozare Latvijā ir sakārtotāka un stingrāk uzraudzīta nekā citviet Eiropā un visi kvalitātes rādītāji nozarē aug, šobrīd nav pamata uzskatīt, ka tirgum nepieciešams vēl stingrāks regulējums. Klienta maksātspējas vērtēšanas process neatšķiras no banku prakses - tikai īstermiņa aizdevuma gadījumā mūsdienu tehnoloģijas to padara ātrāku un ērtāku patērētājam. Turklāt jaunas, būtiskas izmaiņas nozarē radītu neērtības un neizdevīgu situāciju atbildīgiem kredītu ņēmējiem.
Deloitte pētījumā secināts, ka ārpusbanku kreditēšanas nozari raksturo augsts briedums un strauja izaugsme. Tā kā biznesa modelis ir stabils un risku pārvaldības process - attīstīts, tirgus nav apdraudēts un turpina augt samērīgā ceļā. Pētījuma autors izdara slēdzienu, ka atteikumu skaita pieauguma tendence saglabāsies nākamajos gados un ka biznesa mērķis ir veidot kvalitatīvu kredītportfeli un pozitīvu sadarbības pieredzi, virzoties uz esošo klientu apkalpošanu un pakalpojumu atkārtotu izmantošanu.
Ar Deloitte pētījumu var iepazīties šeit.
