Pēdējā gada laikā valsts tautsaimniecība un finanšu sektors ir piedzīvojuši virkni nozīmīgu izaicinājumu – Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisīto ekonomiskā noskaņojuma kritumu, plašu un strauju izmaksu kāpumu, enerģētikas krīzi Eiropā, kā arī strauju kredītu procentu likmju pieaugumu, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) ieviesa kā instrumentu inflācijas tempu slāpēšanai. Visi šie notikumi atstāja būtisku ietekmi uz Latvijas kreditēšanas tirgu un mainīja notikumu gaitu. Analizējot radušos situāciju, Latvijas Banka (LB) publicēja “Finanšu stabilitātes pārskatu 2023”, kur skaidro, kā šī brīža ģeopolitiskā situācija Latvijā un pasaulē ietekmē valsts ekonomiku un kreditēšanas nozari. Mēs, savukārt, paskaidrosim kā pārskatā iekļautās tendences ietekmēs kredītņēmējus tuvākajā nākotnē.
Kredītņēmēju maksātspēja
2022. gadā tautsaimniecības izaugsmi negatīvi ietekmēja kara stāvoklis un Eiropas valstu ieviestās sankcijas pret agresorvalstīm, kas līdzīgi krītošiem domino kauliņiem izraisīja traucējumus ikdienā nepieciešamo preču un pakalpojumu piegādē, strauju energoresursu cenu kāpumu, sekmējot energokrīzi un pārmērīgu inflāciju. Vienlaikus ar Covid-19 pandēmiju saistīto ierobežojumu atcelšana veicināja ekonomisko aktivitāti un privātā patēriņa pieaugumu. Kaut gan, atkopjoties pēc krīzēm, patērētāji bija gatavi tērēt vairāk un pat atvēlēt resursus dzīves kvalitātes uzlabošanai, kas atspoguļojās kredītu pieteikumu skaita pieaugumā, bet strauji un neparedzami augošas EURIBOR likmes daudziem kredītņēmējiem sagādāja nepatīkamu pārsteigumu. Šogad, līdz ar globālo energoresursu un pārtikas cenu sarukumu, inflācija Latvijā pakāpeniski mazinās, taču inflācijai jau ilgstoši esot augstai, pieaug aizņēmēju maksātspējas turpmākās pasliktināšanās riski.
Līdzīgi kā 2022. gadā, arī 2023. gada 1. pusgadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi aug lēnāk par patēriņa cenām – cilvēku ikdienas izdevumu finansiālais slogs palielinās, bet uzkrājumi sarūk. Aizņēmēju noturību balsta joprojām spēcīgais darba tirgus, valsts atbalsta pasākumi un pandēmijas laikā izveidotie uzkrājumi. Kredītinformācijas biroja eksperti uzskata, ka kopumā sabiedrībā vēl nav jūtama drastiska ietekme uz privātpersonu maksātspēju saistībā ar kredītu procentu likmju kāpumu. Cilvēki veiksmīgi pārplāno ikdienas tēriņu ieradumus un mēģina pielāgoties apstākļiem. Ņemot vērā, ka EURIBOR likmes ir piesaistītas dažādiem aizdevuma termiņiem, populārākie no kuriem ir 6 un 12 mēneši, pēc kuriem notiek likmes izmaiņas, daļu aizņēmēju izmaiņas sāka ietekmēt tikai 2022. gada rudenī/ziemā. Arī šogad lielākā ietekme saistībā ar kredīta maksājumiem būs ziemas periodā, un tā atspoguļosies nākamā gada pavasarī, kad pieaugošie kredīta maksājumi būs jāsabalansē ar ziemas energoresursu maksājumiem. Taču eksperti lēš, ka EURIBOR likmes jau tuvākajā nākotnē apstāsies savā attīstībā un atkal pakāpeniski sāks virzīties uz nulli.
Arī kredītņēmēju maksājumu disciplīna un atbildība pret finanšu saistībām saglabājās laba. 2023. gadā nav būtisku izmaiņu kavētāju skaita ziņā nedz pēc līgumu veidiem, nedz vecuma grupām. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra “Pārskata par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību 2022” šajā sektorā vidēji 91% kredītu tiek atmaksāti bez kavējuma. Savukārt līdz 30 dienām aizdevumu atmaksu mēdz kavēt vien 4,2% nebanku kreditēšanas pakalpojumu patērētāju. Taču mājsaimniecību maksātspējai ilgstoši nelabvēlīgo ekonomikas apstākļu ietekmē pasliktinoties, var nedaudz vājināties arī nelielas daļas sabiedrības parādsaistību atmaksas disciplīna. Precīzu datu, cik daudz aizņēmējiem tuvākajā laikā varētu saskarties ar kredītu atmaksas problēmām nav, bet LB un Finanšu ministrija (FM) lēš, ka no 2024. gada 1. janvāra aptuveni 12-13% kredītņēmējiem aizdevuma nasta kļūs par smagu – mēneša maksa pārsniegs 40% no ienākumiem. Turklāt ietekme uz mazāk turīgām mājsaimniecībām būs nelabvēlīgāka.
Kreditēšanas apjomi
Augstās inflācijas mazināšanai ECB īstenotais procentu likmju palielinājums atbalsojas būtiskā kredītu procentu likmju kāpumā. Latvijā un citās Baltijas valstīs tās joprojām ir starp augstākajām eiro zonā. Augstākas procentu likmes un vāja ekonomiskā aktivitāte mazina gan uzņēmumu, gan privātpersonu vēlmi riskēt, uzņemoties lielas ilgtermiņa saistības. Vienlaikus arī kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji ir kļuvuši piesardzīgāki. 2022. gadā kreditēšanas iestādes ievērojami pastiprināja kreditēšanas standartus, tādējādi samazinot kredītu pieejamību.
Mājsaimniecību kredītportfeļa gada pārmaiņu temps saglabājas pozitīvs, taču jauno kredītu apjoms sarūk, ko galvenokārt nosaka mājokļa kredītu dinamika. Procentu likmju kāpums un reālo ienākumu kritums sāk ietekmēt mājokļu pieejamību, īpaši dārgākiem dzīvokļiem jaunajos projektos. 2023. gadā ievērojami samazinājies hipotekāro kredītu izsniegšanas apjoms – ja 2021. un 2022. gadā vienā mēnesī bankas izsniedza virs 800 jaunajiem līgumiem, tad šogad tie ir vidēji 650 līgumi mēnesī. Tiek prognozēts, ka 2024. gadā būtiskas izmaiņas izsniegto kredītu apjomā nav gaidāmas, taču inflācijai samazinoties, kreditēšanas aktivitāte var tomēr nedaudz palielināties.
Tāpat inflācija ir skārusi vieglo automobiļu tirgu – ir krities noslēgto līzinga līgumu skaits. Kopš 2020. gada sākuma būtiski pieaugušas gan jauno, gan lietoto vieglo automobiļu cenas eiro zonā, t. sk. Latvijā. Vieglo automobiļu cenu kāpums divējādi ietekmē līzinga kredītportfeļa risku. No vienas puses tas samazina esošā līzinga kredītportfeļa risku, jo ķīlas vērtība pieaug. Savukārt jauno līzinga kredītu kredītrisks palielinās, jo vidējais automobiļa iegādes finansējuma apmērs un kredīta apkalpošanas izmaksas ir lielākas. Kopš 2022. gada tirgū vērojams milzīgs jaunu auto deficīts. Arī lietoto auto segmentā cenas proporcija attiecībā uz kvalitāti bija neadekvāti augsta. Arvien mazāk paliek tādu patērētāju, kuri uzskata, ka jauna auto iegāde esošajos ekonomikas apstākļos ir labs ieguldījums, jo augstas inflācijas laikā tas vēl straujāk zaudē savu vērtību. Daudzu kredītņēmēju, tostarp uzņēmumu vidū, ir augusi interese par jaunu elektroauto iegādi, savukārt spriežot pēc vidusmēra autobraucēju patēriņa tendencēm 2023./2024. gadā, lietoti un mazlietoti auto joprojām var iet savu uzvaras gājienu. Auto līzinga pakalpojumu sniedzēji apgalvo, ka salīdzinot ar iepriekšējo gadu, automašīnu pieejamība ir normalizējusies, bet inflācijas pakāpeniska apkarošana ļauj cerēt uz šī segmenta kreditēšanas aktivizēšanos.
Nekustāmo īpašumu tirgus
Procentu likmju kāpuma un augstās nenoteiktības ietekmē vairākās eiro zonas valstīs ir lejupslīdes pazīmes nekustamo īpašumu (NĪ) tirgus ciklā. Arī Latvijā ir vērojams būtisks NĪ darījumu skaita un cenu sarukums. 2023. gada aprīlī nekustamā īpašuma pirkumu skaits bija par 15.2% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Aktivitātes kritums sevišķi krass ir Pierīgā.
Mājokļu cenām 2022. gadā vidēji augot straujāk nekā algām, mājokļu pieejamība kopumā ir nedaudz pasliktinājusies, bet tā vēl arvien ir vēsturiski augstā līmenī. Taču jauno mājokļu pieejamība pasliktinās strauji, jo potenciālo aizņēmēju kredītspēja ir sarukusi, bet būvniecības izmaksas uzrāda cenas rekordus. Šobrīd jaunu mājokļu būvniecība ir gausa – tirgus novērojumi liecina, ka mājokļu attīstītāji ir kļuvuši piesardzīgāki, uzsākot jaunu projektu īstenošanu, bažu par būvniecības izmaksu apmēru un to svārstīgumu, kā arī mājsaimniecību pirktspējas dēļ. Tāpat ievērojami palēninājās arī daudzdzīvokļu ēku renovācijas temps.
Mājokļu cenām un EURIBOR likmēm 2024. gadā turpinot augt, mājsaimniecības ar vidējiem ienākumiem spēs iegādāties dzīvokli, kura platība būs mazāka par 70 m2. Vienlaikus palielinās laiks, kas cilvēkiem nepieciešams mājokļa kredīta pirmās iemaksas uzkrāšanai. Piemēram, 15% pirmās iemaksas veikšanai ģimenei ar vidējiem ienākumiem 70 m2 dzīvokļa iegādei 2021. gada janvārī bija nepieciešami 3.6 gadi, bet 2023. gada septembrī – jau teju 4 gadi.
Straujās energoresursu sadārdzināšanās ietekmē 2022. gada 2. pusgadā (energoneefektīvu) sērijveida un speciālo projektu dzīvokļu pārdošanas sludinājumu skaits Rīgā būtiski pieauga, tādējādi veicinot šo nekustāmo īpašumu pārdošanas cenas samazināšanos. Tas notiek tādēļ, ka energoneefektīvos mājokļos dzīvojošās mājsaimniecības ir pakļautas ne vien būtiski augstākām komunālo pakalpojumu izmaksām, bet arī mājokļa kā nozīmīga aktīva vērtības kritumam. Tiek prognozēts, ka arī 2023. gada beigās un 2024. gada sākumā šī tendence turpināsies, padarot nekustāmā īpašuma pārdošanas darījumus ne īpaši izdevīgus gan pašiem pārdevējiem, gan pircējiem.
Pensijas uzkrājumi
Inflācija Latvijā ir būtisks ilgtermiņa risks pensiju uzkrājumiem. 2022. gada beigās patēriņa cenas bija par 20.8% augstākas nekā gada sākumā. LB prognozēja, ka 2023. gadā vidējā inflācija var sasniegt 8.5%, bet gada nogalē tā varētu mazināties līdz aptuveni 3%. Tāds cenu mainīgums izraisīja spēcīgu “turbulenci” finanšu tirgos un pakļāva riskam patērētāju noguldījumus, jo tie ir atkarīgi no akciju vērtības svārstībām. Būtībā ir izveidojusies situācija, ka pensionēšanās brīdī viss pensionējošās personas pensijas 2. un 3. līmeņa kapitāls ievērojami samazinās, tādējādi palielinot sabiedrības nabadzības risku vecumdienās.
