Ietaupījumi “melnajai dienai” jeb “ārkārtas fonds” ir nepieciešams jebkuram cilvēkam. Tas patiešām var noderēt, ja dažādas negaidītas dzīves situācijas apgriež tavus plānus kājām gaisā un pieprasa tūlītējus un apjomīgus finansiālos izdevumus. Tas var būt caurums jumtā, kura dēļ sāk pilēt no griestiem, negaidītas veselības problēmas, kuru ārstēšana prasa ievērojamus ieguldījumus, neplānota operācija mīļotajam mājdzīvniekam vai pat darba zaudēšana. Finanšu eksperti parasti iesaka veidot uzkrājumu “ārkārtas fondam”, kas būtu trīs līdz sešu darba algu apjoma vērts. Tātad, ja vien tev nekur nav aizķērušies 10 000 EUR, pietiekami liela “ārkārtas fonda” veidošana var aizņemt gana ilgu laiku.
Taču, ja inflācija laika gaitā samazina tavas tik grūti nopelnītās un sakrātās naudas vērtību, var rasties trauksmes sajūta, it kā tu izšķērdētu sava “ārkārtas fonda” izaugsmes potenciālu, vienkārši glabājot to krājkontā. Taču, pirms sāc pētīt iespējas izdevīgi ieguldīt šo naudu, ņem vērā, ka ir daži iemesli, kāpēc to darīt nevajadzētu.
Tu vari viegli zaudēt ieguldīto naudu
Negaidīti izdevumi diemžēl ir pilnīgi neparedzami. Ieguldot savu “drošības spilvenu”, tu zaudē pašu iespēju, kurai šī nauda bija domāta – iespēju nekavējoties segt negaidītus izdevumus, kad tas ir nepieciešams. Pie tam tu riskē zaudēt sākotnējā ieguldījuma apjomu, ja tavu aktīvu vērtība inflācijas ietekmē nokrītas zem tās cenas, par kādu tos biji iegādājies. Taču, noguldot naudu krājkontā, tava sākotnējā depozīta vērtība un apjoms tiks pilnībā saglabāts līdz brīdim, kad tev būs nepieciešams to izmantot.
Pieņemsim, ka tu iemaksāji 5000 EUR krājkontā – dažus mēnešus vēlāk kontā joprojām būs 5000 EUR, plus, iespējams, klāt sakrāsies kāds noguldījuma procents. Parasti tas ir no 0,01% līdz 0,05% gadā. Bet, ja tu iemaksā 5000 EUR brokeru kontā un ieguldi akcijās vai indeksu fondos, tava ieguldījuma nākotne būs neparedzama kā loterijas spēlē – tas varētu izaugt līdz 6000 EUR dažu mēnešu laikā, pie nosacījuma, ka iegādāto akciju vērtība palielināsies. Bet var arī krietni samazināties, teiksim līdz 3000 EUR, ja akcijas šajā periodā krasi zaudējušas savu vērtību. Diemžēl darījumi ar akcijām vai spēle fondu biržā ir ļoti riskants un neprognozējams pasākums, kurā brīžiem zaudē arī paši zinošākie spēlētāji. Ja īstenojas sliktākais no aprakstītiem scenārijiem, tava “ārkārtas fondā” rezultātā varētu būt pa maz līdzekļu, lai segtu lielus negaidītus izdevumus.
Kā saka “kad avārija jau ir notikusi ir par vēlu piesprādzēties ar drošības jostu” – ja neesi piesprādzējies, tev ir jāveic citi pasākumi, lai aizsargātu sevi. Citiem vārdiem sakot, ja tavs ieguldījums kādu iemeslu dēļ zaudē savu vērtību, tev būs jāmeklē citi kapitāla iegūšanas avoti, piemēram, būs jāapsver aizdevuma ņemšana neparedzētiem tēriņiem. Taču neaizmirsti, ka aizdevumam piemēro procentu likmi un konkrētu atmaksas termiņu, savukārt “ārkārtas fonds” ir tavi personīgi līdzekļi, kurus vari brīvi izmantot, nepārmaksājot. Tāpēc izmanto tos pareizi!
Par ienākumu no aktīvu (ieguldījumu) pārdošanas ir jāmaksā nodoklis
Ieguldot naudu akcijās, fondu apliecībās un citos vērtspapīros, veicot ieguldījumus personālsabiedrībā, kapitāla daļās, pajās un citos finanšu instrumentos, jāņem vērā, ka pārdodot šos aktīvus un gūstot no tā peļņu, tev būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma. Aktīvu pārdošanas gadījumā ienākumu nosaka starpības veidā, no aktīvu atsavināšanas (pārdošanas) vērtības atņemot iegādes vērtību, ienākumam piemērojot 20% nodokļa likmi. Ienākumu no aktīvu pārdošanas deklarē kā kapitāla pieaugumu, iesniedzot deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma.
Tātad faktiski varēsi saņemt tikai 80% no tev piederošās peļņas, kas nav gluži izdevīgi, jo īpaši tad, kad negaidītiem tēriņiem ir nepieciešami visi rīcībā esošie brīvie līdzekļi.
Naudu nav iespējams izņemt jebkurā brīdi
Bankas un daudzas apdrošināšanas kompānijas piedāvā krājkontam līdzīgus ieguldījumu veidus, kuri piedāvā iespēju uzkrāt papildus līdzekļus, piemēram, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, pensiju uzkrājumi vai fondu ieguldījumi. Šie ieguldījumu veidi paredz regulārās (ikmēneša) iemaksas un arī ir piesaistīti vērtspapīriem, kuru vērtības svārstības ilgtermiņā ļauj uzkrāt ievērojamu summu, jo procentu likmes ir salīdzinoši augstas.
Tādiem ieguldījumiem ir savas priekšrocības, piemēram:
- Uzkrājumam ir aizsardzība – garantētā summa līguma termiņa beigās vai fiksēta uzkrājuma apdrošināšanas summa, kura tiks tev izmaksāta pat ja vērtspapīru vērtība kritīsies.
- Par veiktajām iemaksām ir iespēja saņemt papildu ienākumus – iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 20% apmērā.
- Uzkrājumam parasti ir minimāls termiņš, piemēram 10 gadi, kas audzina klientā noteiktu disciplīnu, vienlaicīgi ļaujot termiņa beigās izņemt ieguldīto summu ar peļņu, kas nav apliekama ar nodokļiem.
Taču ir arī būtisks trūkums, ja runa iet par “ārkārtas fonda” ieguldīšanu. Tieši tāpēc, ka šiem noguldījumiem ir konkrēts minimāls ieguldīšanas termiņš (uzkrājošā dzīvības apdrošināšana - sākot ar 10 gadiem, uzkrājumi bērna nākotnei - līdz bērna 18 gadu vecumam, pensijas uzkrājums - līdz pensijas vecuma sasniegšanai utt.), kura laikā tu vari veikt ikmēneša iemaksas, bet nevari izņemt sakrāto naudu, tev nebūs brīva piekļuve ieguldītiem līdzekļiem, ja pie apvāršņa parādīsies kādi steidzamie neparedzētie izdevumi.
Lai gan varētu būt vilinoši ieguldīt savu “ārkārtas fondu”, lai potenciāli palielinātu savu bilanci, tas var būt postoši, ja tavi līdzekļi zaudē vērtību līdz brīdim, kad būs jāveic izņemšana. Turklāt par aktīvu pārdošanu būs papildus vēl jāmaksā nodoklis no peļņas. Un ne katru ieguldījumu būs iespējams nekavējoties izņemt, lai segtu neparedzētus izdevumus. Efektīvākais būtu rast zināmu kompromisu - turēt daļu no saviem brīviem līdzekļiem krājkontā kā “drošības spilvenu”, bet daļu ieguldīt kādā no pārbaudītiem ieguldījumu veidiem ar garantētu peļņu, lai nauda “strādātu”. Taču pirms izvēlies, skrupulozi apsver visus plusus un mīnusus.
