Vecos ieradumus, īpaši sliktos finanšu ieradumus, ir grūti atmest. Ja tu neesi pieradis veikt uzkrājumus un tev ir raksturīgi tērēt vairāk naudas, nekā nopelni, ir pienācis laiks atteikties no sliktajiem tērēšanas ieradumiem un sākt pilnveidot savu finanšu uzvedību. Ilgtermiņā tas palīdzēs tev stiprināt savu labklājību un veicināt finanšu panākumus. Protams, ka slikto ieradumu laušana nenotiek vienas dienas laikā un pie tā ir jāpiestrādā, tomēr ar noteiktām zināšanām, atbilstošu motivāciju, disciplīnu un kripatiņu centības, var nodibināt pareizus finanšu ieradumus, kuri nākotnē strādās tava labā. Šajā rakstā mēs apskatīsim biežāk sastopamos kaitīgos finanšu paradumus un aprakstīsim praktiskus soļus, kā tos atmest, veicinot savu finanšu veselību.
Identificē savus kaitīgos finanšu ieradumus
Ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk pārtraukt atkarību no kaitīgajiem finanšu ieradumiem, jo tie var neļaut tev sasniegt tavus finanšu mērķus un novest pie finansiālās neveiksmes. Ja tu neplāno savu budžetu, neracionāli tērē līdzekļus un neuzkrāj naudu, tu kļūsti neaizsargāts pret negaidītām situācijām, nolemjot sevi iztikšanai no algas līdz algai. Slikti finanšu paradumi var sagraut tavu finansiālo nākotni, taču pirms sākt ceļu uz veselīgākas finanšu uzvedības iedibināšanu,ir nepieciešams apzināties, kādi kaitīgie ieradumi piemīt tieši tev. Sāc ar savu finanšu stāvokļa izvērtējumu - veic savu uzkrājumu un ieguldījumu revīziju, paseko līdzi rēķinu apmaksas disciplīnai un regulāro izdevumu pozīciju kategorijām. Iespējams tas sniegs tev atbildi uz to, kur slēpjas tavas finanšu uzvedības “vājās puses”. Varbūt tās ir pārāk lielas izmaksas nevajadzīgiem pirkumiem, pārlieku liela paļaušanās uz kredītkartes limita līdzekļiem vai “drošības spilvena” neesamība. Jebkurā gadījumā, problēmas atzīšana jau ir pirmais solis uz tās risināšanu.
Aizraušanās ar kredītkaršu izmantošanu
Kaut gan par kredītkarti ir pieņemts dēvēt jebkuru elektronisko naudu saturošu plastikāta karti, tā tomēr nav tā pati, uz kuru tev tiek ieskaitīta alga (debetkarte). Kredītkarte ir kredītiestādes izsniegtā karte ar noteiktu kredītlimitu, par kura izmantošanu personai ir jāmaksā procenti. Pārmērīga paļaušanās uz kredītkartes līdzekļiem, lai iegādātos kārotās preces brīdī, kad alga jau ir beigusies, kredītlimita regulāra un bagātīga izlietošana, kā arī kredītkartes parādu uzkrāšana, var kļūt par vienu no dārgākajiem kaitīgajiem finanšu ieradumiem, kāds tev varētu būt. Atkarībā no kredītlimita apjoma un iekļauto papildus pakalpojumu klāsta (piemēram, ceļojuma apdrošināšana), kredītkartes procentu likme var svārstīties no 10% līdz 25% gadā. Katru reizi, kad tu izlieto kādu daļu no kredītlimita pamatsummas, trīsdesmit dienu laikā tev tā ir jāatgriež ar procentiem. Savukārt, ja tu to neizdari pirmā mēneša laikā, procenti krājas, un laika gaitā var pārsniegt pat aizdevuma pamatsummu. Turklāt konstants kredītkartes parāds var negatīvi ietekmēt tavu kredītvēsturi un kļūt par nopietnu šķērsli hipotekārā kredīta, līzinga vai cita aizdevuma saņemšanai.
Kā no tā izvairīties? Lai izvairītos no naudas izšķērdēšanas procentu apmaksā, noteikti samaksā savu kredītkartes atlikumu pilnā apmērā katru mēnesi, nosakot šo maksājumu par vienu no prioritārajiem. Disciplinē sevi, pakāpeniski samazinot lietojamās kredītkartes summas un reducējot kredītkartes izmantošanas reizes. Pamēģini ik pa laikam atstāt karti mājās, lai nebūtu lieka kārdinājuma to nopīkstināt pie kases, kamēr pilnībā neatteiksies no kredītkartes līguma.
Pārmērīga iepirkšanās
Vai tev ir gadījies, ka, ieejot veikalā ar domu nopirkt no rīta beigušos zobu pastu vai kafiju, no tā izej ar divām pilnām iepirkumu somām? Ja tas notiek regulāri vai salīdzinoši bieži, tad jāsāk aizdomāties, vai nesirgsti ar tā saukto šopoholismu jeb iepirkšanās māniju, kurai jau ir rasts pat zinātnisks apzīmējums – omniomānija. Šis kaitīgais ieradums var izpausties dažādi – impulsīva pirkumu veikšana, gūstot gandarījumu no paša procesa, uzmundrinājuma avots garlaicības brīdī vai kā nepārvarama vēlme atstāt iespaidu uz apkārtējiem, iegādājoties statusa preces. Jebkurā gadījumā, nepārdomāta un pārmērīga iepirkšanās nereti rada neparedzētu tukšumu naudas maciņā, tādēļ jāķeras pie “katra salmiņa”, kas palīdzētu tikt galā ar šo, mūsu gadsimtam raksturīgo, kaiti.
Kā no tā izvairīties? Atteikties no impulsīviem pirkumiem ir visai viegli, pietiek vien saprast to, ka tas ir viltīgs mārketinga triks, ko izgudrojuši daudzmiljonu tirdzniecības korporāciju īpašnieki, lai ar vienkāršas psiholoģiskās manipulācijas palīdzību liktu vieglprātīgiem pircējiem atstāt veikalā vairāk naudu, nekā plānots. Vai nav nepatīkami apzināties, ka arī tu vienmēr uzķeries uz šī āķa? Kontrolē sevi un neļauj jau tā bagātiem ļaudīm vēl vairāk uzpelnīties uz tava rēķina. Pirms iet uz veikalu sagatavo detalizētu un pārdomātu pirkumu sarakstu, pie kura stingri pieturies. Izmanto atlaides, bet tikai tādām preču kategorijām, kuras tev tiešām noder ikdienā – pārējās ignorē, lai cik izdevīgs neizklausītos piedāvājums. Nosaki maksimālo summu, ko vari tērēt dienā, pamatojoties uz saviem reālajiem ienākumiem, un nepārsniedz to. Dod priekšroku norēķiniem skaidrā naudā, nevis ar debetkarti, jo ir zinātniski pierādīts, ka šķirties no taustāmas valūtas ir grūtāk, nekā norakstīt to no kartes, vienkārši to nopīkstinot. Definē prioritārus pirkumus, bez kuriem sadzīvē nevari iztikt un sāc savu iepirkšanos no to iegādes. Ja kāda lieta no saraksta beigām vai spontāna iegriba neiekļaujas budžetā, pārnes šo pirkumu uz nākamo reizi – bieži vien vēlme spontāni nopirkt kāroto lietu, ja tiek savlaicīgi apvaldīta, pēc laika jau vairs nešķiet aktuāla. Centies pēc iespējas retāk apmeklēt veikalu, lai pasargātu sevi no tieksmes iepirkties, kā arī vari pamēģināt aizstāt šo ieradumu ar alternatīvu prieka avotu, piemēram, ar pastaigu parkā, sporta zāles apmeklējumu, filmu ar Bredu Pitu galvenajā lomā utt. Vairāk par to, kā iepirkties pārdomāti lasi rakst “āVienkārši padomi, kas ļaus Jums iepirkties gudri”
Budžeta neveidošana
Izšķērdība var izpausties dažādos veidos - tā ir gan nevajadzīgu lietu pirkšana, kuras netiek izmantotas un vēlāk tiek izmestas, gan naudas tērēšana lietām, ko tu patiesībā nemaz nevari atļauties, gan nespēja atteikt aizdevumu paziņai, pat ja pašam nepietiek līdz algai. Bieži izšķērdīgas uzvedības iemesls ir nevis rakstura vājība, bet banāla neziņa par faktisko savu ienākumu un izdevumu apjomu jeb kontroles trūkums pār savām finansēm.
Kā no tā izvairīties? Kaut gan vārds "budžets" daudziem cilvēkiem rada nepamatotu baiļu un noraidījuma sajūtu, tomēr budžeta veidošana ir obligāta gudras saimniekošanas sastāvdaļa, kas ļaus tev pārvaldīt savas finanses daudz efektīvāk. Turklāt, tas nemaz nav tik sarežģīti, kā var šķist. Saraksti uz papīra vai citā tev ērtā formātā visus savu ienākumu avotus – algas apjomu, ikmēneša pabalstus, pasīvos ienākumus (piem. no dzīvokļa izīrēšanas), piemaksas, prēmijas u.c. Pretīm uzraksti visas iespējamās izdevumu kategorijas, kurām ikdienā tērē naudu, sākot ar lielākām un nopietnākām, kā komunālie maksājumi, ikmēneša kredīta iemaksa, rēķini par citiem sadzīves pakalpojumiem (piem. internets un televīzija), pārtika, transporta izdevumi (tostarp degviela), un turpinot ar sekundārām – apģērbs un apavi, bērnu izglītības maksājumi, izklaide utt. Ja maksa par komunālajiem un sadzīves pakalpojumiem ir, ja ne fiksēta, tad daudzmaz paredzama, ar izdevumiem pārtikai, apģērbam un tamlīdzīgām lietām ir sarežģītāk – seko līdzi saviem tēriņiem, krājot čekus par jebkuru sīkāko pirkumu un mēneša beigās veido izdevumu pārskatu. Čeku analīze ļaus tev iegūt skaidrāku izpratni par taviem reālajiem tēriņiem un atklās izdevumu kategorijas, bez kurām tu īstenībā varētu iztikt. Veidojot budžetu un nosakot prioritārās izdevumu pozīcijas, vēlams savā internetbankā iestatīt arī automatizēto maksājumu funkciju, lai šie maksājumi tiktu norakstīti no tava konta automātiski vienā un tajā pašā datumā (vēlams algas dienā). Tas palīdzēs tev vienmēr laicīgi apmaksāt rēķinus un neveidot parādus.
Uzkrājumu neveidošana
Dzīvot šodienai, nedomājot par rītdienu, ir laikmetīgajai paaudzei raksturīga īpašība. Ja arī tu piederi tādu cilvēku pulkam, kuri ir pieraduši tērēt visu, ko nopelna, neveidojot uzkrājumus un neplānojot savas finanses ilgtermiņā, ir pienācis laiks mainīt dzīves principus. Rītdiena ir neprognozējama un jebkurā brīdī var rasties neparedzēti izdevumi, kuri tevi pārsteigs nesagatavotu, piemēram, darba zaudēšana, veselības problēmas, neparedzēta remonta nepieciešamība u.tml. Lai to pārvarētu, neatkarīgi no tā, cik tu nopelni, savā budžetā obligāti ir jāparedz kaut minimāla uzkrājuma iespēja.
Kā no tā izvairīties? Tu vari atvērt krājkontu bankā, kur katru mēnesi algas dienā ieskaitīsi noteiktu summu. Uzskati to par samaksu sev pašam - naudu, ko vēlāk varēsi iztērēt kādāi lietai, kas sagādā tev prieku, piemēram, ceļojumam, jauna auto iegādei vai kulinārijas kursu apmaksai. Nākamo uzkrājumu kategoriju mēdz dēvēt par “drošības spilvenu” - nauda negaidītiem un steidzamiem tēriņiem. Lai justos finansiāli stabili un droši, eksperti rekomendē regulāri atlikt ap 10% no algas šī uzkrājuma veikšanai. Tāpat ir svarīgi parūpēties par savu finansiālo labklājību ilgtermiņā un veikt regulāras, automātiskas iemaksas 3. pensiju līmenī. Pat ja šodien tu esi pārāk jauns, lai domātu par vecumdienām, pensija neizbēgami pienāks, tādēļ ir labāk jau savlaicīgi parūpēties par papildu resursiem, lai arī cienījamā vecumā tu varētu justies droši un dzīvot komfortabli.
Uzzini vairāk par viedu personīgo finanšu plānošanu: “Mīti par personīgo finanšu plānošanu”
