Viena no finansiāli mazāk aizsargātākajām sabiedrības grupām ir maznodrošinātas un trūcīgas personas. Tieši šiem iedzīvotājiem, kuru pašu nopelnīto ienākumu apjoms mēnesī uz vienu personu nepārsniedz 440 eiro, visbiežāk ir nepieciešami papildus finanšu resursi savu ikdienas sadzīves vajadzību apmierināšanai. Ņemot vērā šī segmenta pārstāvju ienākumu līmeni, bankas neuzņēmās viņu kreditēšanu, un arī nebanku sektora kredītdevēji arvien biežāk atsaka aizdevuma izsniegšanu maznodrošinātām un trūcīgām personām, novērtējot riskus jo īpaši augstās inflācijas apstākļos. Tāpēc šī segmenta patērētājiem mēs iesakām vispirms izmantot savas pilsoņa tiesības un meklēt valsts atbalsta iespējas. Par nozīmīgākajiem pabalstiem un atvieglojumiem pastāstīsim šajā rakstā.
Trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu piešķir, izvērtējot mājsaimniecību ienākumus, īpašumus un naudas līdzekļu uzkrājumus valsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Kopš 2021. gada Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma noteiktais garantētais minimālais ienākumu slieksnis sociālās palīdzības sniegšanai ir 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Trūcīgas mājsaimniecības minimālais ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Savukārt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt arī lielāku par likumā noteikto minimumu - līdz 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un līdz 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. 2022. gada rudenī atsevišķas pašvaldības bija nolēmušas palielināt ienākumu līmeņus sociālo pabalstu piešķiršanai, piemēram, pensionāriem un personām ar invaliditāti, lai nepasliktinātu šo sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālo situāciju.
Maznodrošinātā vai trūcīgā statuss dod tiesības personai vai ģimenei saņemt ne tikai pašvaldības noteikto sociālo palīdzību, bet arī valsts noteiktus atvieglojumus, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu, valsts nodrošināto juridisko palīdzību, elektroenerģijas pakalpojumu par samazinātu cenu, ievērojamas atlaides kultūras un izklaides pasākumu apmeklēšanai utt.
1. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai
GMI pabalstu piešķir tām personām, kuras atbilst trūcīgas mājsaimniecības statusam un kuru pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi mēnesī ir mazāki par šo saistošajos noteikumos noteikto GMI summas apmēru. GMI pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākumu līmeņa summu mājsaimniecībai un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, izmantojot šādu formulu:
(GMI1 + GMI2 x N) – I = Pgmi, kur
Pgmi – pabalsta apmērs;
GMI1 – garantētais minimālais ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā;
GMI2 – garantētais minimālais ienākumu slieksnis katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
N – pārējo personu skaits mājsaimniecībā;
I – mājsaimniecības kopējie ienākumi.
Tā, piemēram, GMI pabalsts situācijā, ja ģimenē ir divi pieauguši cilvēki, abiem ilgstoši nav darba un ienākumu, ģimenē ir divi bērni, tad
(109 EUR + 76 EUR x 3) – 0 = 337 EUR. GMI pabalsts ģimenei būs 337 eiro mēnesī.
Taču tajā pašā situācijā, tikai, ja ģimenē tēvam ir oficiālie ienākumi 300 EUR apmērā, tad:(109 EUR + 76 EUR x 3) – 300 = 37 EUR. Ģimene ik mēnesi no pašvaldības saņems 37 eiro, jo GMI līmenis šai ģimenei ir 337 eiro, bet pašreizējie ģimenes iztikas līdzekļi ir 300 eiro. Tas nozīmē, ka trūkstošo summu – 37 eiro – piemaksās pašvaldība.
2. Mājokļa pabalsts
Mājokļa pabalstu piešķir ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai, piemēram, īres maksas un komunālo pakalpojumu rēķinu apmaksai. Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp GMI sliekšņa summu mājsaimniecībai, faktiskajiem mājokļa izdevumiem un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem (P = (GMI1 + GMI2 x N) + K (izdevumi par mājokli) - I.
Piemēram, ja ģimenē ir 4 cilvēki, ienākumi ir tikai vienam strādājošajam – 300 eiro mēnesī. Izdevumi par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem kopā veido 400 eiro. GMI sliekšņu summa šai mājsaimniecībai, kā jau noskaidrojām iepriekš, ir 337 eiro. Mājokļa pabalsts: 337 EUR + 400 EUR - 300 EUR = 437 EUR.
Ņemot vērā krasu siltumenerģijas, gāzes un elektroenerģijas sadārdzinājumu pašvaldības var noteikt koeficientus, kas palielina minimālo ienākumu slieksni, tādējādi palielinot arī mājokļa pabalsta apmēru. Koeficienti atšķiras atkarībā no konkrētā gadījuma, tie var būt no 1,2 līdz 2 u.c. Prioritārās iedzīvotāju grupas, kurām tiek piešķirti lielākie koeficienti ir sociāli mazaizsargātie iedzīvotāji, piemēram, vientuļi pensionāri, ģimenes, kurās ir bērns vai vairāki bērni ar invaliditāti. Piemērojot koeficientus arī paplašinās to cilvēku loks, kuri atbilst minimālajām GMI slieksnim un var pretendēt uz mājokļa pabalstu. Tāpēc cilvēki kuri līdz šim nekad nav vērsušies savas pašvaldības sociālajā dienestā pēc šī pabalsta, bet ikdienā izjūt finansiālās grūtības zemo ienākumu dēļ, ir aicināti to darīt un noskaidrot vai konkrēti viņu gadījums ir atbilstošs pabalsta saņemšanai.
Turklāt trūcīgie un maznodrošinātie, kā viena no aizsargāto lietotāju grupām var pretendēt uz kompensāciju elektroenerģijas rēķina summai. Ja agrāk kompensācijas apjoms bija elastīgs un izpaudās kā zemāka elektrības cena par 100 līdz 300 kwh, tad sākot ar 2021.gada septembri šī kārtība tika mainīta, piešķirot aizsargātiem lietotājiem noteiktu atlaides summu mēnesī - trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai (personai) - 5 EUR. Šobrīd aizsargātā lietotāja kritērijiem atbilst aptuveni 160 000 ģimeņu, kuru atbalstam 2023. gadā Ekonomikas ministrija paredzēja 12 milj. eiro.
Papildus tam atsevišķas pašvaldības piešķir maznodrošinātajiem un trūcīgajiem dažādus citus atvieglojumus, kas saistīti ar mājokļa problēmu risināšanu. Piemēram, samazinātu īres maksu pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšanai, samazinātu īres maksu sociālā dzīvokļa izīrēšanai, finansiālo palīdzību īrētas dzīvojamās telpas remontēšanai, pabalstu ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu parāda samaksai, kas veidojies mājsaimniecībai iepriekš neparedzētu izdevumu dēļ (piemēram, ar smagu saslimšanu saistītie izdevumi) u.c. Kā arī personām un ģimenēm ar šo statusu pienākas nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums līdz pat 90% no aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas.
3. Pabalsts veselības aprūpei un rehabilitācijai
Veselības aprūpes pabalsta apjoms un gadījumi, kad trūcīgās un maznodrošinātās personas var to saņemt ir definēti katras pašvaldības normatīvajos aktos. Tāpēc par to, kādas atlaides, piemaksas un atvieglojumi slēpjas zem šī pabalstu kategorijas ir jānoskaidro tās pašvaldības sociālajā dienestā, kuras teritorijā persona ir deklarējusi savu pamata dzīvesvietu.
Tā veselības aprūpes pabalsta ietvaros trūcīgās un maznodrošinātās personas var būt atbrīvotas no pacienta līdzmaksājuma dažādiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī no pacienta līdzmaksājuma par vienā stacionēšanas reizē veiktajām ķirurģiskajām operācijām. Tāpat pabalsts var pilnā apmērā segt valsts kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumus, vai noteikt fiksēto summu, ko šai iedzīvotāju kategorijai izmaksā gadā par specializētā medicīniskā aprīkojuma, specifisko medikamentu iegādi vai īpašu ārstniecisko procedūru veikšanu. Piemēram, Rīgā 2023. gadā pensionāriem, invalīdiem un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem ir paredzēts pabalsts 100 EUR gadā valsts noteikto obligāto pacienta iemaksu nodrošināšanai. Mārupes novadā - 200 EUR gadā medikamentu iegādei, bet Valmieras novadā pabalsts tiek piešķirts veselības aprūpes pakalpojumiem 50% apmērā no veselības aprūpes izdevumiem, nepārsniedzot 300 EUR gadā.
Papildus tam pašvaldības ir paredzējušas atbalstu maznodrošināto un trūcīgo iedzīvotāju rehabilitācijas mērķu sasniegšanai. Piemēram, Tukuma novadā atbilstoši personas rehabilitācijas plānam var tikt pilnībā vai daļēji segti gan transporta, gan ēdināšanas, gan pavadošās personas uzturēšanās, gan medicīnisko izmeklējumu un citi izdevumi. Bet Alūksnes novadā vienai personai piešķiramā rehabilitācijas pabalsta apmērs gadā laikā ir paredzēts līdz pat 620 EUR.
4. Ēdināšanas pabalsts
Viena no lielākajām ikmēneša izdevumu pozīcijām līdzās komunālo pakalpojumu rēķiniem ir pārtikas izdevumi. Strauji augošas pārtikas cenas vēl vairāk pasliktina trūcīgo un maznodrošināto personu materiālo stāvokli. Tāpēc personām un ģimenēm ar šo statusu ir tiesības saņemt brīvpusdienu jeb ēdināšanas pabalstu - tas ir pabalsts, ar kuru pilnā apmērā sedz trūcīgo ģimeņu bērnu ēdināšanas izdevumus pašvaldības izglītības iestādēs.
Ēdināšanas pabalsts var izpausties arī pārtikas talonu veidā, ko sociālā dienesta darbinieks iesniedz trūcīgām, maznodrošinātām ģimenēm (personām) un krīzes situācijā nonākušām personām. Talonu sistēma ir paredzēta arī individuālo mācību piederumu komplektu, higiēnas un saimniecības preču komplektu un gatavās maltītes komplektu saņemšanai, kā arī zupas virtuves izmantošanai visu vecumu bērniem un pieaugušajiem no maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm.
5. Pabalsts izglītības ieguves atbalstam
Šo pabalstu piešķir pirmsskolas vecuma bērniem no piecu gadu vecuma, kuri apgūst obligāto bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei un izglītojamiem, kuri nav sasnieguši 21 gadu vecumu un iegūst vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību. Rīgā un Mārupes novadā šī pabalsta apmērs ir 50 EUR, uzsākot katru mācību gadu, Ogrē - 30 EUR, Jūrmalā - 100 EUR.
Tāpat ir paredzēti pašvaldību pabalsti individuālo mācību līdzekļu un piederumu iegādei bērniem no ģimenēm ar trūcīgo vai maznodrošināto statusu, kas apgūst pirmsskolas, vidējo vai augstāko izglītību noteiktās pašvaldības mācību iestādēs. Tie var būt ikgadējie vai vienreizējie, tā, piemēram, Ogres, Ventspils un Daugavpils novados tie ir 30 EUR gadā, bet Jūrmalā katram pirmklasniekam ir vienreizējs pabalsts 50 EUR apmērā, uzsākot skolas gaitas. Taču Ventspilī ir paredzēts vienreizējs pabalsts 36 EUR apmērā trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām, kurās ir skolēns, kurš absolvē vispārizglītojošo skolu 9.vai 12.klasi.
Trūcīgās vai maznodrošinātās ģimenes statuss var atbrīvot arī no mācību maksas dažādās pašvaldību mācību iestādēs, piemēram, Ventspils Mūzikas vidusskolā. Turklāt valstī ir izveidota talantu atbalsta programma trūcīgo un maznodrošināto jauniešu izglītībai, kura paredz finansiālo atlīdzību par labām un teicamām sekmēm. Katrā pašvaldībā ir savi noteikumi atlīdzības saņemšanai, un arī atšķirīgs atlīdzības apmērs. Piemēram, Ventspils novadā jaunieši no 15 līdz 25 gadiem, kuri apgūst profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības, vai augstākās izglītības programmu Ventspilī vai ārpus Ventspils valstspilsētas teritorijas, var saņemt no 356 EUR līdz pat 846 EUR divreiz gadā (katra mācību semestra beigās), ja viņu vidējā svērtā atzīme sesijā ir ne mazāka par 6,5 - 8,0 ballēm attiecīgi.
Izglītības un zinātnes ministrija arī ir paredzējusi stipendiju nodrošināšanu studējošiem no maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm. Studējošie ar šo statusu ir viena no prioritārajām grupām stipendijas piešķiršanai studiju programmas apguvei, ja sekmju un zinātniskās darbības rādītāji ir līdzvērtīgi. Tas ir, ja diviem vai vairākiem izglītojamajiem, kuri pretendē uz vienreizēju stipendiju, ir līdzvērtīgi sekmju rādītāji, stipendija vispirms tiks piešķirta izglītojamam no trūcīgas ģimenes.
