Mūsdienu patērētāju sabiedrībā impulsīvi pirkumi ir kļuvuši par izplatītu paradumu, kas nereti noved pie finansiālām grūtībām un liekiem tēriņiem. Atlaižu vilinājumi, mērķtiecīgas reklāmas un ātras norēķinu iespējas padara spontānu iepirkšanos ļoti vienkāršu, taču ilgtermiņā tas var negatīvi ietekmēt personīgo budžetu un finanšu stabilitāti. Lai saglabātu kontroli pār saviem izdevumiem un veidotu apzinātus iepirkšanās paradumus, ir svarīgi izprast impulsīvo pirkumu mehānismus un ieviest efektīvas stratēģijas to pārvaldīšanai.
50-30-20 metode
50-30-20 metode ir noderīgs veids, kas var palīdzēt kontrolēt ikmēneša tēriņus. Metode balstās uz izpratni par to, cik nauda tev katru mēnesi ir pieejama un kādās tēriņu grupās tā ir jāsadala. Idejas mērķis ir tērēt:
· 50% no taviem ienākumiem tādām pamata vajadzībām kā piemēram rēķiniem, ēdienam un transportam,
· 30% no ienākumiem tādām vēlmēm, kā piemēram, ēšanai ārpus mājas, iepirkšanās priekiem, ceļojumiem un abonementiem,
· 20% uzkrājumiem vai parādiem, tostarp, parādu atmaksai, kas pārsniedz minimālos maksājumus, vai naudas iemaksai krājkontā, ieguldījumā vai pensiju fondā.
Ir tikai normāli, ja tavi ikdienas paradumi neļauj uzreiz pilnībā izmantot šo metodi. Sāc ar mazām izmaiņām ikdienas tēriņos, piemēram, izanalizē savus izdevumus attiecībā pret šo % sadalījumi un saproti, kurā sadaļā Tev ir vislielākā “nobīde”. Sāc ar tās sakārtošanu, un nelielas izmaiņas sākumā, pēc laika radīt lielas izmaiņas tavā finanšu stabilitātē. Piemēram, jo vairāk naudas pārvietosi uz krājkontu, jo lielāka pārliecība tev būs par savām finanšu kontroles spējām. Protams, ja kādā no mēnešiem tevi piemeklē negaidīti tēriņi, nesatraucies, turpini iesākto nākamajā mēnesī.
Lai plānotu budžetu un veiksmīgi kontrolētu savu finanšu plūsmu, ir ieteicams to nedarīt „galvā“, bet darīt uzskatāmi un viegli saprotami. Mūsdienās iespējas ir tiešām plašas, tāpēc katrs no mums var atrast sev ērtāko variantu. Kādam visērtākais variants ir to darīt, veicot pierakstus kladē, citam ērtāk ir to darīt virtuāli Excel tabulā. Tāpat ir dažādas programmas, kas ļaus uzskatāmi apkopot savus tēriņus, piemēram YNAB un Spendee. Svarīgākais ir atrast to veidu, kas tev palīdzēt būt savas finanšu disciplīnas veidotājam.
Iepirkumu saraksts
Cits veidiem, kā kontrolēt savus pirkumus, ir pirms došanās uz veikalu vai iepērkoties internetā izveidot iepirkumu sarakstu ar lietām, kas tev patiešām ir nepieciešamas. Tas tev nodrošina skaidru iepirkšanās plānu, novērš šaubas un samazina iespējas veikt impulsīvus pirkumus. Tas arī atgādina par tavām prioritātēm. Iepirkumu sarakstu ir ieteicams veidot pilnīgi visām preču grupām - pārtikai, apģērbam vai preēm mājoklim.
Iepirkumu saraksts ļauj saglabāt “skaidru galvu” arī tad, kad reklāma mudina nopirkt vairāk, piedāvājot it kā ietaupīt. Visbiežāk nelietderīgie pirkumi ir veikti, ļaujoties tādiem akciju saukļiem kā “pērc vienu, saņem otru bez maksas”, “pērc trīs, par vienu maksā tik”. Doma bijusi laba - ietaupīt - taču patiesībā ir nopirktas lietas, kas ir nevajadzīgas vai nekvalitatīvas. Un tie ir izdevumi, no kuriem bija iespēja izvairīties.
Sociālo tīklu vides iekārtošana
Sociālie tīkli ir pilni ar visdažādākajām reklāmām par izdevīgiem pirkumiem un jaunumiem veikalu plauktos. Tās ir gan izplatītāju reklāmas, gan satura veidotāju veidots reklāmas materiāls. Akcijas, lieliski kombo pirkumi, slavenību ieteiktas preces, jaunumi piesaista ikviena uzmanību, it īpaši, ja ar lieliem burtiem uzrakstīts “pērc tagad” vai “šāda cena vēl tikai vienu dienu” vai “noliktavas izpārdošana beigsies pēc 12 stundām” un tamlīdzīgi. Šķietami nekaitīgs sociālo tīklu patēriņš var ietekmēt tavu finansiālo situāciju, liekot iegādāties preci, kas nemaz nav vajadzīga.
Vērtīgs solis, kas palīdz novērst impulsīvus pirkumus, ir savas sociālo tīklu vides sakārtošana. Uzmanīgi ir jāizvērtē tas, kam tu seko sociālajos tīklos, lai izvairītos no dažādu preču izplatītāju profiliem, kas konstanti reklamē tev iekārojamas preces. Tu vari gan izdzēst, gan uzlikt laika limitu tām aplikācijām, kas tevi visvairāk ievilina un paņem tavu uzmanību. Šādas mazas izmaiņas tavos sociālo tīklu lietošanas paradumos var samazināt patstāvīgo iepirkšanās vēlmi.
24 stundu noteikums
Katrs no mums kādreiz ir pieķēris sevi situācijā, kad ļoti, ļoti gribās iegādāties konkrētu preci vai pakalpojumu tūlīt un uzreiz. Šis ir tas brīdis, kad ir jāļauj sev ieelpot un apdomāt, vai tā patiesi ir vajadzīga. Mērķis 24 stundu noteikumam ir radīt atstarpi starp pēkšņo impulsu un pirkumu. Bieži vien pēkšņā sajūsma un vēlme iegādāties to pazūd pēc iepriekš minētā laika perioda. Nogaidot tu dod sev iespēju pārdomāt pirkuma nepieciešamību mierīgākā gaisotnē. Šīs 24 stundas tu vari izmantot lietderīgi, apskatot preces īpašības, palasīt atsauksmes un salīdzināt cenas dažādās platformās. Ja pēc 24h tu vēl arvien gribēsi iegādāties šo preci, tad dari to - tavs pirkums būs izsvērts, tu zināsi vairāk par pašu preci un iespējams būsi atradis izdevīgāku vietu, kur to iegādāties. Tādā veidā tu neveidosi pēkšņus robus savā budžetā, jo būsi izvērtējis, vai tas sakrīt ar tavām vajadzībām un budžetu.
Nosaki savus iekrājumu mērķus ilgtermiņā
Krāt naudu mēs vēlamies katrs, taču pasakot frāzi, ka vēlies krāt naudu, tikai nepietiks. Tā vietā nosaki konkrētu summu, kuru vēlies sakrāt, piemēram gada laikā. Vai arī izveido konkrētu mērķi, kuram tu vēlies krāt naudu. Tādā veidā tev būs iespēja vieglāk saprast, vai šis noteiktais mērķis tev ir sasniedzams, kā ir jāveido budžets, lai tu šo mērķi sasniegtu. Vieglāk būs arī atteikties no nelieliem, bet nevajadzīgiem tēriņiem, novirzot tos konkrētam, lielākam mērķim.
Impulsīvi pirkumu var šķist nekaitīgi, taču to ietekme ir mūsu katra budžetu ir būtiska. Apzināta pieeja saviem iepirkšanās paradumiem, paškontrole un budžeta sadale var palīdzēt izvairīties un stiprināt finanšu kontroli. Katrs mazais solis uz pārdomātiem lēmumiem tevi tuvina ilgtermiņa finansiālajai drošībai.
