Foto: LETA
Par nebanku kreditēšanas tirgus tendencēm Guntars Gūte sarunājas ar uzņēmuma 4finance vadītāju Gvido Endleru
Pēdējā laikā saasinājušās attiecības starp nebanku kreditētājiem un nozares uzraugu - Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), kurš ceļ trauksmi par negatīvajām tendencēm nozarē. Nozares uzņēmēji gan lielā mērā pārmetumus noraida. PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa, paužot viedokli par situāciju nebanku kreditēšanas jomā, nereti lieto neviennozīmīgus un nepamatotus izteicienus. Daudzkārt gan 4finance, gan arī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) oficiālās vēstulēs ir lūgusi viņai pamatot savus izteikumus ar konkrētiem faktiem. Līdz šim viņa izvairījusies no konstruktīva dialoga ar nozari. Joprojām PTAC aktivitātēs vērojama «tiesību interpretēt likumu» izmantošana un tieksme arvien stingrāk ierobežot nebanku kreditēšanas nozari, pamatojoties uz vispārinātiem secinājumiem.
Kādi faktori jums tā liek domāt?
Radusies sajūta, ka iemesls, iespējams, ir subjektīvs personīgs viedoklis par šo pakalpojumu sektoru, kura pamatā nav ne rūpes par patērētāju vajadzībām, ne par legāla biznesa un tieši kreditēšanas nozares reālo pienesumu valsts ekonomikai. PTAC pamatfunkcija ir patērētāju tiesību aizsardzība, un šādā gadījumā PTAC arī kreditēšanas jomā būtu jāaizsargā patērētāju intereses absolūti un nediskriminējoši, proti, ne tikai alternatīvo finanšu sektoros.
Daudzkārt esam uzsvēruši, ka nozares, patērētāju, likumdevēja un PTAC interesēs ir piemērots un nozares specifikai atbilstošs regulējumus. Tas ir izdarāms tikai tad, ja uzraugošās institūcijas būs gatavas saklausīt nozares iniciatīvas un ieteikumus. Diemžēl pašreizējā komunikācija starp nozari un uzraugiem rāda, ka tiek piekopta aizvien agresīvāka «skaldi un valdi» pieeja attiecībā pret uzņēmējiem. Izdomāt jaunus, visiem vienādus ierobežojumus ir vieglākais ceļš, kas ļauj valsts institūcijām demonstrēt šķietamu darbību. Ierobežojot visu sektoru dēļ dažiem mazajiem uzņēmumiem, kas pārkāpj likumu, cieš arī tie, kas to ievēro. Tajā skaitā cieš arī 4finance.
Viens no PTAC pārmetumiem nozarei ir nepietiekama klientu maksātspējas vērtēšana, kā dēļ daudzi nespēj termiņā atmaksāt kredītus.
Šis ir viens no mītiem, kas pēdējā laikā tiek īpaši kultivēts sabiedrībā. 2016. gadā, kad stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), tika ierobežota procentu likme un procentu griesti, noteikts aizliegums izsniegt kredītus laikā no pulksten 23.00 līdz 7.00, kā arī tika noteikts ierobežojums nokavējuma procentu apjomam. Ar šiem grozījumiem tika būtiski uzlabota situācija nozarē. Turklāt lielākā daļa nozares spēlētāju atbalstīja šos grozījumus. Esam arī pētījuši un salīdzinājuši nozares regulējumu Latvijā ar citām Eiropas valstīm, un Latvijā šis regulējums ir viens no stingrākajiem.
Kopš 2016. gada 1. janvāra visiem mūsu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem reizi sešos mēnešos jāsniedz informācija PTAC par izsniegto kredītu portfeļa kvalitāti, ko visi nozares uzņēmumi arī dara. Pat PTAC nozares pārskats par 2017. gadu apliecina, ka portfeļa kvalitāte nepārtraukti uzlabojas un 2017. gada pārskatā uzrādījās 87,17% kredītņēmēju, kas savas saistības izpilda savlaicīgi. Ja vērtējam 4finance kredītportfeļa kvalitāti - līdz trīsdesmitajai kavējuma dienai kredītu atmaksā 90% mūsu klientu. Savukārt līdz deviņdesmitajai dienai saistības pilnībā nokārto jau 95% mūsu klientu. Atlikušajos 5% ietilpst tie klienti, kuriem izsniegtais aizdevums jau uzskatāms par bezcerīgu parādu. To starpā ir tādi cilvēki, pret kuriem veiktas krāpnieciskas darbības, un personas ar maksātnespējas procesiem.
Nozare pārmet PTAC nekorektu datu interpretāciju. Kas ir pamatā atšķirībai starp nozares un PTAC viedokli?
Kredītu izsniegšana un attiecīgi arī atmaksa notiek visa gada garumā, bet atskaite mums PTAC jāiesniedz reizi pusgadā. Ja klients aizņemas, piemēram, aprīļa beigās, bet maija beigās viņam iestāsies kredīta atmaksas termiņš, taču atmaksa kavēsies 3-5 dienas, tad loģiski, ka pusgada atskaitē šis aizdevums vēl figurēs kā parāds. Nozarē šāda neliela atmaksas kavēšana ir raksturīga, jo lielākā daļa uzņēmumu dažas pirmās dienas pēc termiņa iestāšanās vēl nepiemēro soda procentus. Ja šīs saistības «pārlec» uz jūniju, klients pusgada atskaitē tiks iekļauts kā kavētājs un attiecīgi pēc PTAC uzskata šis aizņēmums uzrādīsies kā nekvalitatīvs. Turklāt, sniedzot datus par 2017. gadu, tajos atspoguļosies arī visi tie neatgūtie aizņēmumi, kas «ievilkušies» vēl no 2014., 2013., 2012. gada. Faktiski nemaz netiek analizēta kopējā kredītu portfeļa kvalitātes uzlabošanās tendence. Piemēram, ja klients izmantos mūsu pakalpojumu vairākas reizes gadā un savlaicīgi atmaksās visus šos aizdevumus, tas neatspoguļosies informācijā, kas mums jāsniedz PTAC. Taču PTAC turpina publiski «pievilkt» un interpretēt faktus atbilstoši savai kategoriskajai nostājai pret nozari, īpaši izceļot, ka kredītu savlaicīgu atmaksu joprojām kavē teju 13% kredītņēmēju, ignorējot, ka absolūtais vairākums - 87% -aizdevumus atmaksā bez kavējuma.
Ņemot vērā, ka mums ir pusmiljons klientu, vienmēr būs kāds, kurš nespēs samaksāt. Tieši tāpat kā citās nozarēs - telekomunikācijās, namu apsaimniekošanā. Apskatot šos reālos 5%, tas ir ekvivalenti banku kredītportfeļu kvalitātei. Nav skaidrs, kādēļ nebanku kreditēšanas sektoram tiek izteikti tik agresīvi pārmetumi, jo mēs nepārtraukti uzlabojam savus procesus, strādājam pie maksātspējas vērtēšanas uzlabošanas, lai šo procentu mazinātu. Par šo jautājumu mēģinājām runāt gan ar Ekonomikas ministriju (EM), gan PTAC, kā rezultātā - premjers jūlija sākumā izveidoja darba grupu, kurā ceram arī par šiem jautājumiem diskutēt un rast loģisku kopsaucēju.
Tomēr - kā īsti ir ar kredītu prasītāju maksātspējas vērtēšanu? Šis ir viens no pārmetumiem.
Pēc PTAC datiem, sākot no 2016. gada, datu kvalitāte pastāvīgi uzlabojas un arī nozare nemitīgi strādā pie pašregulācijas. LAFPA biedri ir parakstījuši Labas prakses kodeksu, kurā noteiktie pamatprincipi ir daudz stingrāki nekā PTAC izdotajās nozares darbības vadlīnijās. Taču PTAC uzskata, ka nozare nespēj nodrošināt kvalitatīvu maksātspējas pārbaudi. Tieši šā iemesla dēļ savulaik tika veiktas izmaiņas PTAC vadlīnijās, pazeminot padziļinātās ienākumu vērtēšanas slieksni no iepriekš noteiktajiem 427 eiro uz 200. Šobrīd likumā jau ir noteikts, ka patērētāja maksātspēja jāvērtē, sākot ar pirmo eiro, ko mēs arī darām. Turklāt mēs īstenojam arī citas papildu pārbaudes metodes.
Kā tas izpaužas?
Īstenojam procesu, kas balstās uz riska analīzi klienta maksātspējas vērtēšanā. To, ka esam uz pareizā ceļa un maksātspēja tiešām tiek vērtēta ļoti rūpīgi, liecina manis nosauktie dati - 95 klienti no 100 spēj izpildīt savas saistības. Turklāt mēs kredītus izsniedzam tikai 30% no visiem jauno klientu pieteikumiem. Tas nozīmē, ka 70% prasītāju pagaidām nespēj kvalificēties mūsu prasībām.
PTAC vēlas, lai mēs, jau sākot no 200 eiro, prasītu klientiem informāciju par viņu ienākumu apjomu. Šāda lineāra pieeja nozīmē, ka mums ir jāvērtē klienti ļoti kategoriski. Mēs to neuzskatām par pareizu, jo ienākumi ir tikai viens no kritērijiem, ko ņemam vērā, vērtējot klientu. Neatkarīgi no tā, vai klients aizņemas minimālo vai maksimālo summu, visus vērtējam identiski - pēc līdz pat 4500 kritērijiem. Arī apdrošinātāji un bankas izmanto šo uz risku novērtēšanu balstīto pieeju, ko sauc par scoring jeb klienta padziļinātas izpētes modeli. Katrai pozīcijai, par ko iegūstam informāciju par klientu, tiek piešķirts noteikts punktu skaits - gan par ienākumiem un izdevumiem, gan saistībām, kavētiem maksājumiem, parādiem un cita veida datiem. Ir arī tāds termins - «digitālais nospiedums» - ir daudz dažādas informācijas, ko var iegūt par IP adresi jeb gala iekārtu, no kuras tiek iesniegts kredīta pieteikums. Piemēram - vai no konkrētās iekārtas aizņēmumu agrāk nav pieprasījušas personas, kuras nav izpildījušas savas saistības. Arī diennakts laiku, dzimumu, deklarētās dzīvesvietas adresi skatāmies. Šīs 4500 pozīcijas veido kopējo punktu skaitu, nosakot kredītņēmēja riska profilu, kuru ņemot vērā tiek pieņemts lēmums par kredīta pieteikumu.
Pēdējā laikā kā īpaši aktīvi nozares kritizētāji uzrodas aizvien vairāk dažādu politiķu. Kā vērtējat šādu tendenci?
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, ar savām priekšvēlēšanu kampaņām ir sarosījušās daudzas amatpersonas, kuras visas iepriekšējo četru gadu laikā klusēja. Publiskajā komunikācijā, kas nereti no valsts institūciju puses pārtop dažādu nozari ietekmējošu lēmumu pieņemšanā, izskan vienpusēja pozīcija, balstīta uz kategorisku, emocionālu nozares atspoguļošanu, reizēm nosodīšanu, un populistiskiem lozungiem. Līdz šim nav dzirdēts neviens politiķu arguments par nozares darbības rezultātiem vai stingrāka regulējuma nepieciešamību, kas būtu balstīts faktos vai reālos pētījumos.
Īpaši pamanāma bija Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Ineses Vaideres publiskā retorika, asi kritizējot nebanku kreditētājus. Viņa salīdzināja šo biznesu ar augļošanu un izteica aizdomas par iespējamu naudas atmazgāšanu šajā biznesā... I. Vaidere gan īpaši uzsver, ka šī nostāja neesot saistīta ar priekšvēlēšanu kampaņu, norādot, ka EP vēlēšanas notiks tikai nākamgad.
Augļošana ir krimināltiesisks jēdziens, un ir jābūt virknei pazīmju, lai tas tiktu kvalificēts kā noziedzīgs nodarījums. Jau no 2013. gada, lai darbotos atbilstošajā nozarē, uzņēmumam ir nepieciešams saņemt licenci, jāiziet sarežģīts licencēšanas process, jāsamaksā gandrīz pusmiljona eiro pamatkapitālā,jānosūta uzraugošajām iestādēm darbības procesu apraksti, kredītpolitika. EM atzinusi, ka gan 2013. gadā ieviestā licencēšana, gan arī 2016. gadā spēkā stājušies PTAL grozījumi novērsuši iespējamos augļošanas gadījumus. Arī Ģenerālprokuratūra ir atzinusi, ka šis ir likumīgs bizness.
Par I. Vaideres paustajām aizdomām attiecībā uz iespējamu naudas atmazgāšanu - šeit konkrēti varu runāt par 4finance. Pirmkārt, ir licencēšanas process, kam esam izgājuši cauri, lai vispār varētu darboties nozarē. Otrkārt, 4finance šobrīd ir vienīgais nebanku kreditētājs, kas savā darbībā ir ieviesis AML (cīņa ar naudas līdzekļu legalizāciju (anti-money laundering - AML), kas ietver pasākumu kompleksu, ar mērķi novērst valsts finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai -red.) prasības. Mēs regulāri tiekamies ar EM, PTAC un meklējam risinājumus, kā AML prasības ieviest visā mūsu nozarē kopumā.
Tā ka pārmetumi - tas ir priekšvēlēšanu populisms, un, ja nākamgad ir EP vēlēšanas, tad šis ir kampaņas sākums. I. Vaidere runā arī par to, ka ātro kredītu nozare iedzen iedzīvotājus parādu jūgā, veicina emigrāciju. 2017. gada decembrī LAFPA kopā ar kompāniju SKDS veica pētījumu, kurā galvenais jautājums bija - vai nebanku kredīti ir iemesls, kādēļ cilvēki pamet Latviju. Pētījums šādu faktu neapstiprināja. Tāpēc gribējām papildus pārliecināties par šī pētījuma rezultātu kvalitāti un pirms trim mēnešiem paši veicām pētījumu mūsu klientu vidū, kā respondentus izvēloties tikai tos klientus, kuri dzīvo ārzemēs. Abu pētījumu dati sasakanēja. Rezultāti rāda, ka pats galvenais Latvijas pamešanas iemesls ir neapmierinātība ar dzīves kvalitāti dzimtajā valstī - pārāk zemais atalgojuma līmenis un grūtības atrast darbu. 6% res-pondentu kā izceļošanas iemeslu ir minējuši aizņēmumu bankā, un tikai 2% kā iemeslu aizbraukšanai minējuši saistības pret nebanku aizdevējiem. Apgalvot, ka iedzīvotāji emigrē tāpēc, ka viņiem ir parādi pie nebanku kredītdevēja, ir populistisks paziņojums un absolūti neatbilst patiesībai.
Patlaban ierosināti grozījumi PTAL, kas paredz noteikt griestus kredītu procentu likmei - ne vairāk kā 25% gadā. Kā to vērtējat?
Esam pētījuši tirgu un salīdzinājuši šo likmi ar banku piedāvājumu. Ja šādas izmaiņas tiks apstiprinātas, tad lielākā daļa cilvēku, tajā skaitā arī banku klientu, nespēs saņemt kreditēšanas pakalpojumus. Mums ir pusmiljons klientu, kas ir aptuveni puse no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, un tieši tik daudz cilvēkiem tiks atņemta iespēja saņemt legālu aizdevumu.
Kāpēc?
Lai kvalitatīvi nodrošinātu maksātspējas vērtēšanu, lielus līdzekļus tērējam, lai pārbaudītu dažādus datus par konkrēto personu, un visas šīs informācijas iegūšana maksā naudu. Piemēram, par vienas personas datu pārbaudīšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē -vai persona ir dzīva, kāda ir šīs personas deklarētā dzīvesvieta, vai atrodas Latvijā vai ārpus u. c., mēs samaksājam divus eiro. Tas nozīmē -ja klients aizņemas 100 eiro, tad 25% gadā nosaka to, ka šis pakalpojums uz 30 dienu termiņu viņam izmaksās eiro eiro. Sanāk, ka pēc mēneša klientam būs jāatdod 102 eiro, un šos divus eiro mēs savukārt atdodam PMLP par datu pārbaudi.
Ir jābūt ļoti labam bankas klientam, lai saņemtu 25% vai zemāku likmi. Tas nozīmē - vai nu visi dabūs ļoti izdevīgas kredītlikmes, vai neviens nenodarbosies ar šāda veida kreditēšanas biznesu Latvijā.
Arī PTAC vadītāja paudusi, ka neatbalsta šādus grozījumus.
Mūs gandarī šāds PTAC viedoklis. Ceram, ka nozares darba grupā šo ierosinājumu izvērtēs objektīvi un tiks saprasts, ka tas ir absurds priekšlikums. Esam atvērti diskusijai gan par kredītņēmēju maksātspējas vērtēšanas, gan par informācijas apmaiņas uzlabošanu starp tirgus dalībniekiem un regulatoru. Mēs piekrītam idejai, ka tiek no 5000 uz 2000 eiro samazināts slieksnis, no kura iespējams ierosināt privātpersonas maksātnespējas procesu. Tie visi ir diskutējami un risināmi jautājumi. Taču saistībā ar ierosinājumu par procentu likmes samazināšanu jāteic, ka nekur pasaulē nav šādu nosacījumu. Arī šo es tiešām varu nosaukt par priekšvēlēšanu populismu, Latvijas Reģionu apvienība četrus gadus ir klusējusi, un ir jocīgi, ka tieši pirms vēlēšanām tā pēkšņi nāk klajā ar šādu ierosinājumu.
IZDOMĀT jaunus, visiem vienādus ierobežojumus ir vieglākais ceļš, kas ļauj valsts institūcijām demonstrēt šķietamu darbību. Taču, ierobežojot visu sektoru dēļ dažiem mazajiem uzņēmumiem, kas pārkāpj likumu, cieš arī tie, kas to ievēro, uzsver finance vadītājs Gvido Endlers.
Raksta autors: Guntars Gūte
Avota informācija: Diena.lv
