Mūsdienās būt kredītsaistībās ir ikdienišķā lieta: lielākai daļai iedzīvotāju ir dažāda mēroga aizņēmumi, sākot ar aizņemtu summu no draugiem un līzingu par mobilo telefonu līdz ilggadējiem hipotekārajiem kredītiem. Kad esi saistībām apkrauts, var šķist, ka šī cīņa ir nebeidzama. Liela uzmanība jāvelta budžeta plānošanai, lai vienmēr būtu pietiekami daudz naudas maksājumu laicīgai veikšanai. Lai “izkultos” no šīs situācijas, ir svarīgi izveidot stratēģiju efektīvākai aizņēmumu atmaksai. Piedāvājam apskatīt risinājumus, ko var izmantot gan efektīvākai un ātrākai parādu dzēšanai, gan to novēršanai nākotnē.
Kredītsaistību saraksts– skaidrākai ainai
Pirms sākt apsvērt,kā samazināt kredītsaistības un atmaksāt parādus, ir jānoskaidro, cik liela ir kopējā saistību summa, vienuviet apkopojot informāciju par katru savu aizņēmumu:
- saistību veids (pirkumi ar kredītkarti, līzings, personīgais aizdevums, hipotekārais kredīts u. c.);
- saistību summa;
- procentu likme;
- minimālā maksājuma summa;
- ikmēneša atmaksas termiņš un parāda atmaksas gala termiņš;
- aizdevējs.
Sašķirojiet saistības gan pēc summas, gan pēc procentu likmes lieluma. Turpmāk tas palīdzēs izvēlēties piemērotāku stratēģiju. Līdzīgi, kā budžeta plānošanā, nākamais solis ir esošo ienākumu aprēķins. Pēc obligāto ikmēneša izdevumu, t.sk. minimālo parādu atmaksas summu aprēķina jāsaprot, kāda naudas summa paliek pāri. Tā saprotot, kādu naudas apjomu ir iespējams novirzīt parādu ātrākai dzēšanai. Ja tomēr brīvie līdzekļi nepaliek, sākumā ir jāpārskata personīgais budžets. Piemēram, izdevumu samazināšana (vairāk izmantot sabiedrisko transportu, gatavot maltīti mājās, t.sk. līdzņemšanai uz darbu) vai ieņēmumu palielināšana (atrast papildus peļņas avotus vai darbu ar lielāku atalgojumu, pārdot nevajadzīgās mantas).
Parāda atmaksas stratēģijas
Lai parādu atmaksa būtu tiešām efektīva, nav pareizi ieguldīt brīvos līdzekļus parāda atmaksā bez iepriekš apdomāta plāna. Pastāv dažas atzītas parādu atmaksas stratēģijas: sniega bumbas metode, lavīnu metode un parādu konsolidācija. Izprotot, kā šīs dažādās stratēģijas darbojas, var izvēlēties sev piemērotāko.
1. Sniega bumbas metode
Šīs metodes ideja ir primāri ieguldīt brīvos līdzekļus tajā parādā, kura atlikums ir vismazākais, turpinot veikt minimālos ikmēneša maksājumus citos kredītos. Pēc pirmā parāda dzēšanas, kredītņēmējs cenšas atmaksāt ātrāk nākamo parādu. No matemātiskā viedokļa šī stratēģija nav optimāla. Būtu iespējams ietaupīt vairāk naudas uz procentu rēķina, piešķirot prioritāti parādiem ar visaugstākajām procentu likmēm.
Taču tieši sniega bumbas metode ir ļoti iecienīta, jo palīdz aizņēmējam psiholoģiski justies labāk, redzot, kā parādu kopskaits sarūk. Tomēr jābūt gatavam ik mēnesi tērēt vairāk naudas parādu segšanai, nekā tērēts līdz šim.
2. Lavīnu metode
Tieši šī stratēģija ir korektāka no matemātiskā skatupunkta, jo nozīmē brīvo līdzekļu novirzīšanu parādam ar visaugstāko procentu likmi. Šīs metodes ieguvums ir tas, ka, salīdzinot ar sniega bumbas metodi, tā ļauj rezultātā ietaupīt uz procentu rēķina. Domas par ietaupījumu palīdzēs saglabāt motivāciju, jo parādu skaits tik ātri nesamazināsies. Metode labāk derēs cilvēkiem ar labu pašdisciplīnu.
3. Radoša pieeja arī nopietnā jautājumā
Izmēģinot kādu no parādu atmaksas metodēm, jūs varat pieiet problēmai radošāk un apvienot lavīnu un sniega bumbas stratēģiju elementus. Ja brīvie līdzekļi atļauj, tad ir iespējams izvirzīt vienlaicīgi divas prioritātes – parādus ar augstāko procenta likmi un parādus ar mazāko summu. Ja kāds no aizdevējiem piedāvā kredītbrīvdienas, tad ir vērts brīvo summu pārvirzīt cita kredīta segšanai. Nav ieteicams izmantot kredītkarti citu parādu segšanai. Vispareizāk būtu nodzēst saistības kredītkartes kontā un atstāt to ārkārtas gadījumam.
Neparedzētu situāciju risināšana bez nopietnām finansiālām sekām
Dzīvē var iestāties arī pavisam negaidīti notikumi – darba pazaudēšana, slimība, pēkšņs izdevumu pieaugums, kas var novest pie maksātspējas pasliktināšanās, kavētiem maksājumiem par parādsaistībām. Tādos gadījumos ir svarīgi uzreiz sazināties ar kredītdevēju, atklāti pastāstīt par notikušo, lai kopīgi rastu piemērotāku risinājumu. Tas var būt kredītbrīvdienas; vienošanās par minimālo mēneša maksājumu veikšanu garākā laika posmā vai arī kredīta refinansēšana. Tādas darbības ieteicams veikt ar profesionālā finanšu konsultanta palīdzību. Gādās, kad cilvēks panikā sāk aizņemties no citiem kredītdevējiem esošā parāda nomaksai, rezultātā nokļūstot parādu jūgā vēl dziļāk.
Šeit nebūtu lieki atgādināt, cik būtiski ir atcerēties par rezerves fonda uzturēšanu neparedzētiem gadījumiem, kas ir svarīgs finanšu plāna elements. Fonda mērķis ir sniegt drošības sajūtu gadījumā, kad ir pazaudēts darbs vai notikusi cita ārkārtas situācija, nepieļaujot jaunu saistību rašanos.
