Ikdienā savus personas datus izmantojam bieži – lietojot interneta banku, iegādājoties preces vai pakalpojumus, piesakoties lojalitātes programmām un citviet. Informācijas pieejamība un prasība norādīt personas datus ir kļuvusi par pašsaprotamu lietu. Gan internetā, gan ārpus tā, nododot savu personīgo informāciju tālākai lietošanai, rīkojies atbildīgi. Šādi Tu ne tikai pasargāsi sevi no neparedzētām situācijām, bet arī varēsi dzīvot bez liekām raizēm – Tavi dati būs drošībā!
“Līdzīgi kā Tev ir saraksts ar draugu, radu un paziņu kontaktiem, arī ikvienam uzņēmumam ir sava klientu datubāze. Protams, uzņēmumiem datus jāuzglabā droši, lai trešajām pusēm tiem nebūtu piekļuves – tad klienti var nesatraukties. Tomēr, tāpat kā ikdienā mēs katrs sargājam savu maku, mobilo telefonu un citas personiskās mantas, mēs paši sargājam arī savus personas datus un varam kontrolēt, cik daudz informācijas par sevi izplatām. Tev vienmēr jābūt pārliecinātam, kur, cik bieži un kādiem nolūkiem uzņēmums vai kāda cita persona šos datus izmantos. Ja tas rada bažas, sazinies ar, piemēram, uzņēmuma Klientu apkalpošanas daļu, lai šo jautājumu precizētu,” skaidro AS 4finance Juridiskās daļas vadītājs Roberts Molotanovs.
Kā norāda Roberts Molotanovs, nepietiekama savu datu uzraudzība var izraisīt krāpnieku interesi – arī Latvijā konstatēti vairāki identitāšu zādzības gadījumi. Datu zagļi visbiežāk uzdarbojas sociālajos tīklos un e-pastos, tādēļ īpaši rūpīgi jākontrolē, ar ko uzturi kontaktu vai kam nodod informāciju par sevi. Ja, piemēram, sociālajos tīklos pamani personu, kura uzdod aizdomīgus jautājumus vai veic nelikumīgas darbības, noteikti ziņo par to sociālo tīklu administrācijai. Lielākie un praksē visbiežāk izmantotie sociālie tīkli reaģē uz šādiem gadījumiem.
“Internetā cilvēki sazinās attālināti – tieši šis faktors datu zagļiem ievērojami atvieglo darbu. Ja kļūdas dēļ kādam esi iedevis savus personas datus un konstatē, piemēram, naudas izņemšanu no Tava konta bez Tavas ziņas vai kādu citu finansiālu saistību uzņemšanos uz Tava vārda, nekavējoties vērsies tiesībsargājošajās iestādēs,” aicina Roberts Molotanovs.
Arī Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV aicina sargāt savus personas datus, jo vismaz daļēji arī Tu vari ietekmēt to tālāko izplatīšanos. Rūpīgi pārdomā, kādu informāciju publicē un, ja, piemēram, vēlies uzzināt, ko par Tevi iespējams atrast internetā, meklētājā vari ierakstīt savu vārdu vai personas kodu un izpētīt rezultātus.
“Lai satraukums par nelikumīgu personas datu izmantošanu būtu mazāks, mēs iesakām nesniegt pārmērīgi daudz informācijas par sevi dažādiem lojalitātes karšu izsniedzējiem, loteriju rīkotājiem un aptauju veicējiem. Īpaši tad, ja nav skaidrs, kāpēc tiek prasīti dati, un kā tie tiks izmantoti, uzglabāti. Tāpat, reģistrējoties vai autorizējoties dažādās interneta vietnēs, pārliecinies, ka vietne ir īsta un pārbaudi tās adresi, jo datu izkrāpšanai ļaundari mēdz izveidot vietnes, kuras vizuāli ir līdzīgas īstajām, taču adrese, iespējams, atšķiras tikai par vienu burtu,” skaidro CERT.LV IT drošības eksperts Gints Mālkalnietis.
Kā norāda eksperts, nav ieteicams arī turēt dokumentu kopijas datorā vai arī sūtīt savu dokumentu kopijas elektroniski, atbildot uz pēkšņi saņemtiem e-pastiem par laimestu, mantojumu vai citiem aizdomīgiem paziņojumiem. Īpaši uzmanies arī no aizdomīgiem darba sludinājumiem, kur darba devējs vēlas iegūt Tavus personas datus vēl pirms jebkādas vienošanās.
Lai dators būtu drošs, jābūt uzstādītai atjauninātai antivīrusu programmatūrai, operētājsistēmai un citām programmatūrām. Neatjaunināta programmatūra var saturēt nepilnības, ko ļaundari var izmantot, lai inficētu datoru ar vīrusu, kā arī lai veiktu personas datu un citas informācijas iegūšanu. Papildu drošībai CERT.LV aicina apmeklēt divreiz gadā organizētu pasākumu – Datorologu, kur bez maksas iespējams pārbaudīt datoru pie CERT.LV speciālistiem un nepieciešamības gadījumā to "izārstēt". Nākamā “datorloga” akcija gaidāma 2016. gada oktobrī.
