Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji
Par kredītdevēju reklāmām, vilinot cilvēkus aizņemties, nepietiekamo cīņu pret nelegālajiem aizdevējiem, kā arī par biznesa attiecībām ar uzraugošajām institūcijām 4finance Latvia izpilddirektoru Gvido Endleru intervē Romāns Meļņiks.
GVIDO ENDLERS: Mums tas nešķiet loģiski, ka pret aizņemšanos, izmantojot bankas kredītkarti, nekādu aizspriedumu nav, savukārt pret mūsu aizdevumiem ir, lai arī pakalpojums ir praktiski identisks.
Biju uzrakstījis Dienā komentāru par to, ka svētku laikā dažādās reklāmās cilvēki tiek aktīvi mudināti pirkt dāvanas un kārtīgi nosvinēt, tostarp izmantojot tam ātro kredītu. Esat, šķiet, lielākais spēlētājs šajā jomā, sakiet, vai aizdot naudu ātrai notērēšanai nav riskanti?
Ja mēs skatāmies datus vairāku gadu griezumā, tad kopš 2014. gada redzam, ka cilvēku paradumi aizņemties vai izmantot mūsu pakalpojumus tieši pašā gada nogalē nedaudz samazinās, salīdzinot decembri ar novembri, oktobri vai septembri.
Ar ko tas skaidrojams?
Ka dāvanas un svinības plāno par saviem līdzekļiem.
Sanāk, ka aizņemas atbildīgāk? Paklausa tam mudinājumam, kas ir obligāts aizdevumu reklāmās?
Noteikti! Bet svarīgi ne tikai tas, ka patērētāji kļuvuši atbildīgāki, - atbildīgāki kļūst arī aizdevēji. Mūsu uzņēmumā, piemēram, jau vairākus gadus palielinās atteikto kredītu skaits. Tas pamatā attiecas uz pirmajiem kredītiem, kuri, protams, tiek izvērtēti daudz skrupulozāk, jo mums nav vēl vēsturiskās pieredzes ar konkrēto klientu, kas ir viens no maksātspējas vērtēšanas faktoriem (lai arī vēsturiskā pieredze ir tikai ļoti maza daļa no daudzajiem faktoriem, ko ņemam vērā). Ja klients vienu reizi ir izvērtēts, esam viņam aizdevuši finanšu līdzekļus, mums ir izveidojusies pozitīva pieredze. Arī tad tikpat rūpīgi izvērtējam visus datus, bet pieredze rāda, ka tie, kas atkārtoti aizņemas, ir ar augstāku atmaksas kultūru.
Varat nosaukt konkrētus datus?
4finance atsaka 70% cilvēku, kuri vēlas aizņemties naudu pirmo reizi. Tātad aizdevums tiek piešķirts aptuveni 30% gadījumu. Šie ir gada rādītāji. Protams, ka šie procenti sezonalitātes un citu faktoru ietekmē svārstās.
Esat tā dēvētie ātrie kredītu devēji. Kā spējat īsā laikā šos 70% atsijāt kā nedrošus?
Mēs pieņemam lēmumu ātri, bet ne sasteigti. Esam finanšu tehnoloģiju jeb FinTeh uzņēmums, kurš pārbauda ārkārtīgi daudz maksātspējas pozīciju, - vienam cilvēkam tās ir aptuveni 4500, tas nozīmē, ka strādājam ar milzīgām datubāzēm, mūsu uzņēmumā darbojas vairāki datu zinātnieki, kas analizē parametrus. Kamēr manuālā procesā viena pārbaude sekotu otrai, tad, izmantojot modernās tehnoloģijas, mēs veicam visas maksātspējas izvērtēšanas pārbaudes vienlaikus. Sadarbojamies ar visām parādu piedziņas kompānijām, tas nozīmē, ka uzreiz visām nosūtām pieprasījumu par katru personu, kas izteikusi vēlmi aizņemties. Tāpat veidojam pieprasījumus kredītinformācijas birojiem. Pēc ārkārtīgi sarežģīta un kvalitatīva algoritma šī informācija tiek apkopota, un, uz to balstoties, tiek pieņemts lēmums.
Atšķirībā varbūt no citiem nozares uzņēmumiem mēs spējam pieņemt automatizētu lēmumu, te nav iesaistīts cilvēciskais faktors. Mašīnas, izvērtējot ārkārtīgi komplicētās datubāzes, tā nekļūdās.
Cik liels ir kļūdas procents, ja tā var teikt, cik daudz ir to, kuri neatdod aizņēmumu?
Ņemot vērā, ka mums ir augsts aizdevuma atteikšanas procents - jau pieminētie 70% -, tad no šiem 30%, kam tiek izsniegts aizdevums, arī tie klienti, kuri sākuši kavēt kaut vienu dienu, 30 dienu laikā 4finance atmaksā 90% aizdevumu, savukārt periodā līdz 90 dienām atgūstam vēl aptuveni 2,5%, un tālākā periodā kopumā atgūstam 95%.
Tātad neatgūstami ir 5% no piešķirtajiem aizdevumiem?
Nav atgūti, bet tas nenozīmē, ka nav atgūstami. Arī no šiem atlikušajiem 5% kaut kādā laika periodā daļu naudas atgūstam. Jāņem vērā fakts, ka šajos 5% ir klienti, kuriem uzsākts maksātnespējas process, tāpat, lai arī maz, dažkārt tiek konstatēti krāpšanas gadījumi, ir arī situācijas, kad klients miris.
Šie dati liecina, ka pagājis tas laiks, kad aizdevējiem vērtīgākais bija klients, kurš kavē maksājumu un kam līdz ar to aprēķina īpaši augstus soda procentus?
Noteikti, ka aizdevēji nepelna uz kavētāju rēķina. Jāņem vērā fakts, ka aizdevēji nevēlas aizdot naudu tādiem klientiem, par kuriem nav maksimālas drošības, ka viņi atgriezīs finanšu līdzekļus. Jo situācijās, kad aizdevums netiek atgriezts, arī mums jāiegulda savs administratīvais resurss - parādu piedziņa izmaksā noteiktus līdzekļus.
Kāpēc tad publiskajā telpā joprojām izskan, ka šīs kategorijas aizdevēji ir sliktie, tāpēc iznīdējami?
Es to noteikti nevarēšu izskaidrot. Katrā ziņā mūsu piedāvātie pakalpojumi, tas pakalpojums, ko saņem gala lietotājs, ir pilnīgi ekvivalents, salīdzināms ar banku sniegtajiem pakalpojumiem. Arī gala rezultāts ir identisks - klients saņem finanšu līdzekļus.
Faktiski bankas kredītkarte ir tas pats īstermiņa aizdevums. Pat ērtākā formātā, jo vienmēr pieejams.
Protams. Un, ja mēs runājam par kaut kādiem ierobežojumiem, par ko visu laiku notiek diskusija, mums tas nešķiet loģiski, ka pret aizņemšanos, izmantojot bankas kredītkarti, nekādu aizspriedumu nav, savukārt pret mūsu aizdevumiem ir, lai arī, kā es jau uzsvēru, pakalpojums ir praktiski identisks.
Kā vajadzētu un kā nevajadzētu ļaut reklamēt aizdevumus?
Mēs atbalstām atbildīgas un kontrolētas reklāmas praksi. Protams, vēlamies, lai prasības, kas attiecas uz reklāmu, ir vienādas visiem aizdevējiem, tajā skaitā gan bankām, gan nebanku kredītdevējiem.
Noteikti jānorāda, ka jau tagad pastāv reklāmas ierobežojumi, kam mēs ļoti skrupulozi sekojam līdzi. Šie ierobežojumi attiecas uz to, ka ir aizliegts reklamēt dažāda veida pakalpojumus, kas varbūt nav tik ļoti nepieciešami gala patērētājam, - kā piemēru es varētu minēt ceļojumus, kaut kādus izklaides pasākumus. Ņemot vērā to, ka 2016. gada 1. janvārī stājās spēkā ierobežojumi attiecībā uz nozari un viens no šiem ierobežojumiem ir aizliegums izsniegt kredītus laikā no plkst. 23.00 līdz 7.00, tad mūsu nozare noteikti atbalstītu attiecīgas reklāmas ierobežošanu šajā laika posmā. Bet atkal es gribētu uzsvērt, ka tam jāattiecas uz visiem aizdevējiem, arī bankām.
Netrūkst arī tādu kredītu devēju, kuri nekur nav reģistrēti, - ik pa laikam katrs esam saņēmuši nezināmas izcelsmes e-pastus ar aizdevumu piedāvājumiem, tāpat tādi sludinājumi parādās interneta portālu komentāros pie rakstiem. Kāds šīs jomas kontrolētājs tādam «biznesam» pievērš uzmanību?
Tā tiešām ir būtiska problēma nozarē, taču nedomāju, ka kāda no valsts institūcijām nelegālajiem aizdevējiem pievērstu pienācīgu uzmanību.
Jo tos grūtāk apkarot nekā ierobežot legālos?
Tos noteikti ir grūti apkarot. Vieglāk, protams, vērsties pret kompānijām, kuras ir redzamas, kuras strādā caurskatāmi, ar izsniegtām licencēm. Vairākas reizes mēs esam vērsušies pie kontrolējošajām institūcijām, sniedzot informāciju, ka ir šāda veida aizdevēji, bet reakcijas uz to nav bijis absolūti nekādas.
Vērsāties Valsts ieņēmumu dienestā?
Nē, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kur mums norādīja, ka tā ir Valsts policijas prerogatīva, attiecīgi sagatavojām iesniegumu Valsts policijai, bet ir pagājis diezgan ilgs laika periods, neesam saņēmuši nekādu atgriezenisko saiti. Konstatējot šos nelegālos darboņus, mēs, protams, arī turpmāk informēsim uzraugošās iestādes.
Parasti jau valsts ieklausās lielajos nodokļu maksātājos, vismaz, kad tie runā par problēmām, kas var ietekmēt nomaksājamo nodokļu apjomu. Jūsu uzņēmums ir savas jomas tirgus līderis Latvijā, turklāt te ir bāzes vieta arī starptautiskam biznesam.
Jā, esam gana lieli nodokļu maksātāji. 4finance grupas ieņēmumi no darbības visos 17 tirgos 2017. gada deviņos mēnešos bija 296,1 miljons eiro. Savukārt 2016. gada kopējais apgrozījums bija 393,2 miljoni eiro, un kopējā grupas peļņa bija 63,2 miljoni eiro. Darbību uzsākām 2008. gadā Latvijā ar vienu produktu, pakāpeniski nāca klāt vēl vairāki, attīstījāmies Lietuvā, Skandināvijā, un šobrīd mēs sniedzam klientiem pakalpojumus 17 valstīs. Grupas galvenais birojs atrodas Latvijā, Rīgā.
Vairākkārt pieminat sadarbību ar uzraugošo iestādi. Noprotams, ka tā īsti neveicas. Kur problēma?
Mūs uzraugošā iestāde ir PTAC. Ļoti gribētos, lai tas darbotos pēc Ekonomikas ministrijā kultivētās labās prakses iniciatīvas «konsultē vispirms» principiem, diemžēl sadarbībā to ikdienā neredzam. Drīzāk ir tā, ka nevis konsultē vispirms, bet...
...soda vispirms?
Tā negribēju teikt. Bet praktiski ir tā, ka uzraugs nāk ar priekšlikumiem, kam nav pamatojuma, ir sajūta, ka tie izdomāti kaut kur citur, neuzklausot nozari. Bieži vien termiņi ir tik īsi, ka tajos iekļauties praktiski nav iespējams, lai dotu kādas rekomendācijas, atbildes no nozares profesionāļu puses. Jēgpilna uzraudzība būtu nepieciešama, taču balstoties uz datiem un abpusēji cieņpilnas sadarbības principiem.
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tika veiktas izmaiņas, tās stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī. Būtu pilnīgi loģiski apkopot divu gadu rezultātus, uz tiem izdarīt secinājumus, taču tā nenotiek. Mēs nesaprotam, uz ko tiek balstīta pieeja, ka atkal kaut kas jāmaina. Jau iepriekš runājām, ka atgūstam 95% aizdotās naudas, arī PTAC informē, ka kredītportfeļa kvalitāte nepārtraukti uzlabojas. Nav skaidrs, kādi ir tie mērķi, ko uzraugošā iestāde vēlas sasniegt ar vēl kādām likumu izmaiņām. Ja to skaidri definē, esam gatavi diskutēt, jo tāpat kā PTAC esam ieinteresēti, lai patērētājs būtu aizsargāts, - tā situācija, kad patērētājs ir neizglītots un aizņemas naudu, jo kāds to kaut kur piedāvā, nekādā veidā neveicina ne kopējo finanšu nozares attīstību, ne neban-ku kreditētājus, un tas arī traucē bankām, jo cilvēki bezatbildīgāk sāk izmantot kredītkartes, pārējos finanšu instrumentus. Bet jāņem vērā, ka pārlieku stingri nosacījumi legālajam biznesam ir bīstami, jo tas rada labākus apstākļus jau pieminēto nelegāļu darbībai.
Aizdevēju klienti ir pietiekami labi informēti par savām tiesībām?
PTAC informējis, ka aptaujā noskaidrots, ka līgumu noteikumus izlasa aptuveni 80% patērētāju, ar to prezumējam, ka cilvēki zina, kas līgumos rakstīts. Kā sociāli atbildīgs uzņēmums un arī caur Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociāciju (LAFPA) esam vērsušies PTAC ar ideju veidot kopīgu kampaņu par atbildīgu aizņemšanos. Diemžēl PTAC līdz šim brīdim nav bijis atvērts konstruktīvām sarunām par šādām tēmām. Līdz ar to, ja uzraugošā institūcija nav gatava sadarbībai sabiedrības informēšanā un izglītošanā, paši šīs jomas uzņēmēji to dara pēc savas iniciatīvas. Piemēram, 4finance ir izveidojis interneta lapu aiznemiesatbildigi.lv, ir ļoti daudz informācijas gan par atbildīgu aizņemšanos, gan ar iespējām saņemt atbalstu, rekomendācijas, konsultācijas LAFPA, kur var vērsties kredītu ņēmēji.
Tā vietā PTAC ir informējis, ka ir veiktas koncentrētas pārbaudes uzņēmumos, mēs neesam šo uzņēmumu skaitā, bet būtu ļoti labi, ja nozare saņemtu šos pārbaužu rezultātus, varētu ar tiem iepazīties, tāpat uzņēmumi, kas kļūdījušies, ņemt vērā aizrādījumus un nākotnē kļūdas vairs nepieļaut. Bet šos datus mums nerāda, izskatās, ka pārbaudes notikušas mazākajos uzņēmums, un, ja tur pieļautas kaut kādas kļūdas vai nepilnības, PTAC, balstoties uz šo mazo uzņēmumu kļūdām, veido nozares politiku.
Vēl vairāk - ir, piemēram, bijusi preses konference, kur PTAC vadītāja teica apmēram šādus vārdus: teorētiski redzam, ka visi rādītāji nozarē uzlabojas, bet dvēselē mēs jūtam, ka cilvēki vienalga ņem kredītus tad, kad viņiem nevajadzētu tos ņemt. Kā lai vērtē šādu «argumentāciju»?! Ja cilvēks «dvēselē, sirdī jūt», tas ir necaursitams! Vai arī kā citās intervijās izskanējis - es no šīm digitālajām lietām neko nesaprotu, līdz ar to šis pakalpojums patērētājiem nav nepieciešams...
Ja uzraugs redz, ka ir kādas problēmas, mēs esam gatavi diskutēt par risinājumiem. Mums ir ārkārtīgi liela pieredze gan Latvijā, gan ārzemēs. Nekad neesam vairījušies no tikšanās, vienmēr esam nākuši ar iniciatīvu, kopā mēs droši vien atrisinātu ļoti daudz jautājumu. Bet te notiek pilnīgi pretējais - nostāda fakta priekšā, ka ir uz sajūtām balstoties radušās vadlīnijas, un noskalda: lūdzu, ievērojiet!
Šobrīd spēkā esošās normas paredz maksātspējas vērtēšanu aizdevumiem virs 425 eiro, PTAC ir vēlme šo ciparu samazināt līdz 200 eiro, bet, manuprāt, mēs visu laiku neesam saprasti, vai šī informācija nav nonākusi līdz PTAC, - uzņēmumi vērtē klientu maksātspēju jau sākot no minimālās summas, kas tiek izsniegta. Ja mēs runājam par portfeļa kvalitāti -šiem cipariem, ko pirms tam minēju, manuprāt, šo pārbaužu rezultāts ir ārkārtīgi labs.
Aizdevumus par kādām summām pārsvarā gadījumu cilvēki ņem?
Ir, kas aizņemas 50 eiro, citi 425 eiro. Vidējā aizdevuma summa ir aptuveni 200 eiro. Mēs nešķirojam, vai tā ir mazā summa, vai lielā, vienotajā sistēmā pārbaudām visu klientu maksātspēju.
Cik augsts kavēto aizdevumu līmenis ir citās valstīs, kur darbojas 4finance?
Viennozīmīgi varu teikt, ka Latvijā situācija šajā ziņā ir vislabākā, no visām 17 valstīm, kur mēs darbojamies, Latvija ir izteikts līderis aizņēmēju disciplīnas ziņā, Latvijā aizdevumu neatmaksātāju procents ir viszemākais. Vienlaikus būtiski norādīt, ka arī pārējās valstīs nemaksātāju procents ir zems, jo mēs visur strādājam pēc vienotas pieejas klientu maksātspējas pārbaudē.
Ik pa laikam dzirdam, ka konstatēts kāds pārkāpums, piemēram, kādā kompānijā kādam klientam izsniegts aizdevums virs 425 eiro, ne-paprasot bankas konta izdruku. Man rodas iespaids, ka lēmumi par stingrākām prasībām kredītu izsniegšanā izriet no tā, ka kādai no mazajām kreditēšanas kompānijām tikuši konstatēti atsevišķi pārkāpumi.
Vispārina no atsevišķā gadījuma?
Jā.
Kā pret to cīnīties?
Viens risinājums būtu gada licences maksas palielināšana (šobrīd tā noteikta gandrīz 15 tūkstošu eiro apmērā). Tas viennozīmīgi motivētu arī citas kompānijas celt pakalpojumu kvalitāti un arī vairotu drošību, ka negodprātīgu kompāniju tirgū neeksistē.
Maksas celšana raisītu protestus, ka tas lielo kompāniju interesēs, lai mazās izspiestu no tirgus.
Tā noteikti nav mazo izspiešana - mēs taču nerunājam par licences maksas celšanu līdz diviem miljoniem. Bet salīdzinoši neliels maksas kāpums noteikti palīdzētu sakārtot šo tirgu. Tāpat jau ne katrs uzņēmums var kļūt par banku vai apdrošinātāju - arī tur ir nosacījums par visai augstu licences maksu un arī līdzekļu pieejamību.
Tā ir būtiska problēma nozarē, taču nedomāju, ka kāda no valsts institūcijām nelegālajiem aizdevējiem pievērstu pienācīgu uzmanību.
Vai un kā valsts cenšas ierobežot nelegālo kredītu izsniegšanas biznesu?
SIGITA PILDAVA
Valsts policijas pārstāve
Nereģistrētas uzņēmējdarbības apkarošana visdrīzāk ir VID kompetencē. Valsts policija cīnās vien ar tās sekām gadījumos, kad kāda persona ir tikusi apkrāpta, tātad, kad jau ir noticis noziegums un ir konkrēts cietušais. ir bijuši tādi gadījumi, tostarp nesen, kad kāds Latvijas iedzīvotājs bija uzticējies no ārzemēm elektroniski atsūtītam aizdevuma piedāvājumam. ar to arī jārēķinās, ka mūsdienās ar naudas aizdošanu iespējams nodarboties pat neesot attiecīgajā valstī. tāpēc patērētājiem tomēr pirmām kārtām vajadzētu izvērtēt, ar ko iesaistās darījumos un vai vispār to darīt.
INTS DĀLDERiS
Saeimas deputāts, budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sekretārs
Es, godīgi sakot, neesmu saskāries ar to, ka kāds būtu ziņojis, ka cietis no nelegālajiem aizdevējiem. Arī Saeimas komisijā šis jautājums nav aktualizēts, bet skaidrs, ka šajā ļoti regulētajā jomā pastāv arī nelegālais tirgus, un būtu ļoti labi, ja policija vai kāds cits, kas ar to strādā, varētu iedot informāciju par to, kas notiek, un vismaz ieteikumus, kas būtu darāms. Domāju, ka saeimas Budžeta komisija darītu visu, lai palīdzētu šo jomu sakārtot, apkarot nelegāļus. Bet te gribu arī piebilst - bieži vien daudzi uzskata, ka būtu nepieciešami vēl stingrāki regulējumi, bet jāsaprot arī tas, ka, jo striktāk būs ierobežoti oficiālie, legālie aizdevēji, jo lielāks risks, ka plašāk savu darbību izvērsīs nelegālie. Tas ir tāpat kā daudzās citās jomās. Tāpēc jāatrod saprātīgs regulējuma līmenis arī legālajā tirgū strādājošajiem, lai daļa no tajā esošajiem nenoiet pagrīdē, ko pēc tam grūti kontrolēt. un mēs jau arī zinām - ja esi no nepareizajiem cilvēkiem naudu aizņēmies, tas lielā daļā gadījumu vēlāk - parāda atgūšanas gadījumā - saistīts ar kriminālām darbībām.
Raksta autors: Romāns MeļņiksAvota informācija: Diena.lv
